Ik gadu teju 2000 jauniešu aiztur alkohola reibumā, tā informē Valsts policijā. Savukārt, narkotiku reibumā - ap 300. Tā gan ir tikai aisberga redzamā daļa. Atkarību speciālisti apliecina, ka jauniešu vidū alkohols lēni zaudē popularitāti, un tā vietā nāk citas psihoaktīvās vielas. Taču alkohols bieži ir tas, kā jaunieši iesāk atkarību ceļu.

Es brālim gandrīz ar nazi uzbruku. Piedzēries kaut kad biju un salietojies. Bet es neatceros, ko es tieši no narkotikām lietoju. Es agresīvs biju. Man nākamajā dienā pateica vēl, ka es ar garāmgājējiem biju sācis kauties.

Runātājs ir 16 gadus vecais Mareks, vārds un balss ir mainīti. Savā vecumā puisis piedzīvojis daudz – arī vairākus gadus reibumā, problēmas ar policiju, arī vairākus ārstēšanas mēģinājumus.

Pašlaik Mareks narkotikas nelieto, bet šad tad iedzer. Klausoties puiša stāstu šķiet, ka vairākos reibuma gados nevienam nav bijusi īsta vēlme jaunieti no šī apburtā loka izraut. Un viņš nav vienīgais. Patieso problēmas apmēru nezinām, jo līdz ārstēšanai nonāk vien daļa. Tomēr Jelgavas slimnīcas narkoloģijas nodaļā to sauc par masveida problēmu. Kā bērns, kuram pēc būtības ir jābūt uzraudzībā gan mājās, gan skolā, līdz tam nonāk?