Nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas politika Latvijā ir stagnējoša. To Latvijas Radio atzina sociālatropologs un ekonomists, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs no „Progresīvajiem”.

Esot nosprausti formāli mērķi, bet izvērstās darbības nav efektīvas. Deputāts uzsvēra, ka Latvijā valda uzskats, ka nabadzība un nevienlīdzība ir individuāla problēma, bet tā neesot. Taču kompleksam risinājumam vienmēr trūkstot naudas. Šuvajevs atzina, ka, veidojot valsts budžetu, būtu jāmaina domāšana un sociālajai politikai jābūt vienai no galvenajām prioritātēm, kam naudu atvēlēt.

Latvijā nabadzības riskam pērn bija pakļauta piektā daļa iedzīvotāju, jeb aptuveni 418 tūkstoši cilvēku. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Nabadzības risks pieaudzis 18 līdz 24 gadu vecu iedzīvotāju vidū, kā arī ģimenēs ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu.

Tiesībsargs norāda, ka atsevišķās kategorijās nodrošinātie ienākumu minimumi nenosedz pat pamatvajadzības, tādēļ esot jāpārskata minimālā ienākuma lielums.