Siltas, intīmas un dvēseliskas ir balfolk stila mūzikas noskaņas – tā uzskata šī žanra aizsācēji Latvijā. Balfolk mūzika ir cieši saistīta ar deju kustību, kas radās 20.gadsimta 70. gados Francijā un strauji izplatījās visā pasaulē.Latvijā balfolk žanrs ienāca pirms nepilniem desmit gadiem, un viens no tā spilgtākajiem pārstāvjiem ir mūzikas ansamblis "Arcandela". Tikko ansamblim klajā nācis jauns albums "Balfolk Inspirations".

Ansambļa "Arcandela" jaunajā albumā iekļauti 17 skaņdarbi balfolk mūzikas noskaņās. Pamatā tās ir franču un citu valstu deju melodijas, tādas kā burrē, skotiši, mazurkas un citas, kam ansamblis piepulcējies kompozīcijas, kas viņuprāt ļoti labi sasaucas ar balfolka sajūtu, piemēram, Žaka Brela dziesma.

Albumā skan dziedātāja Kārļa Saržanta balss, līdz ar viņu muzicē dziedātāja Aiga Bokanova, akordeonists Rolands Zelčs, pianists Rihards Plešanovs, vijolniece Liene Brence un kontrabasists Oskars Bokanovs. Ieraksts veikts skaņu režisora Tāļa Timrota vadībā, radot balfolk deju vakaram pietuvinātu skaņas estētiku.

Balfolk deju kustība ir visai jauna, tā radās 20.gadsimta 70. gados Francijā un izplatījās visā Eiropā. Uz Latviju to atveda dejotāja Inga Holsta un mūziķis, akordeonists Rolands Zelčs pēc tam, kad aptuveni pirms 10 gadiem bija Francijā paviesojušies kādā viņiem ļoti aizraujošā pasākumā, stāsta Rolands Zelčs.

Balfolk mūzika ir neatraujami saistīta ar balfolk deju, ko savukārt Latvijā popularizē Inga Holsta un Sandra Rozenblate. Viņas rīko meistarklases, balfolk deju vakarus, kā arī dejo ansambļa Arcandela koncertprogrammās. Latvijas versijā deju kustībai dots nosaukums "Baltfolk", bet ko tad īsti nozīmē šis deju stils – skaidro Rolands Zelčs, kurš arī apguvis šo deju pamatus.

Ansambļa Arcandela albumu "Balfolk Inspirations" tikko nācis klajā un to var noklausīties visās populārākajās straumēšanas vietnēs. Ja vasarā varēs notikt festivāli, vairākos no tiem ansambļa uzstāšanās būs baudāma arī klātienē, tostarp, Valmiermuižas festivālā un Saulkrastu kamermūzikas festivālā.