Pēdējā laika aktualitātes – zāļu deficīta – kontekstā uzmanību piesaista antibiotiku patēriņa pieaugums Latvijā. Ārsti tos bieži vien paraksta pat parastu iesnu vai saaukstēšanās gadījumā, tā it kā nodrošinoties, ka pacients nesaslims ne ar ko nopietnāku. Taču šāda taktika ir ne vien aplama, bet arī bīstama.

Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis antibiotiku patēriņš. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, laika posmā no janvāra līdz novembrim, neietverot decembri, pārdoti vairāk nekā 2,2 miljoni antibiotiku iepakojumu. 2021.gadā – vairāk nekā 1,5 miljoni, vēl pirms gada – ap 1,6 miljoniem. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece gan aizrāda, ka parasti statistikā atspoguļo devas, bet iepakojumi mēdz būt dažāda lieluma, līdz ar to operēt ar šiem skaitļiem neesot īsti korekti.

Miljonos mērāmais iepakojumu daudzums tomēr ir pietiekami ilustratīvs rādītājs, uzskata Zālu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs, un viņš arī norāda uz citiem apstākļiem, kāpēc noticis tāds patēriņa lēciens.

Zāļu valsts aģentūras pārstāvis gan atzīmē, ka vīrusslimību gadījumā antibiotiku lietošana nav efektīva, tomēr praksē tā notiek – ambulatorai ārstēšanai antibiotikas tiek izrakstītas pat tādai kā profilaksei, nodrošinoties, ka pacients, kurš tās lieto, nesaslims ne ar ko nopietnāku par vīrusu ierosinātām iesnām vai klepu. Izskaidrojums – ārstu pārslodze, stāsta Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.

Antibiotikas kā pirmās izvēles medikaments elpceļu vīrusu slimību gadījumā nav pareiza taktika; šo spēcīgo zāļu lietošanai jābūt mērķtiecīgai un atbilstīgai pacienta veselības stāvoklim, uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.

Neizvēlēties antibiotikas kā pirmo ārstēšanas līdzekli, bet nogaidīt un nepieciešamības gadījumā veikt analīzes, lai izvēlētos vispiemērotākās zāles par pareizāku risinājumu uzskata arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa.

Neviens speciālists neaicina vispār atteikties no antibiotikām, jo tās var glābt pacientus smagu slimību gadījumā vai pat no nāves, tomēr tās nevajag izmantot gadījumos, kad bez tām var iztikt. Zāļu valsts aģentūra norāda, ka medikamentu deficīta apstākļos lieki izrakstītas antibiotikas var nozīmēt to, ka kādam citam slimniekam, kuram tās patiešām vajadzīgas, nākas palikt bez ārstēšanas līdzekļa vai tas ilgi jāmeklē. Taču arī tad, ja medikamentu netrūkst un tie ir pieejami, antibiotiku lietošana bez indikācijām ir bīstama.