Šogad pirmo reizi pamatskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus, lai, vērtējot tos valsts līmenī, gūtu objektīvāku pārskatu par rezultātiem. Ap 5% no 9. klases skolēniem nav nolikuši matemātikas eksāmenu, kas raisījis plašas diskusijas par eksāmena sarežģītības līmeni un pašu bērnu, vecāku, skolotāju, kā arī valsts izglītības sistēmas atbildību sliktajos rezultātos. Tikmēr līdz šim 216 skolēni vai viņu vecāki eksāmena rezultātus jau apstrīdējuši.

Kopumā 9. Klases eksāmenus kārtoja ap 18 tūkstoši skolēnu un tieši matemātikā eksāmenu nav nokārtojuši 826 skolēni. Arī vidējais rādītājs matemātikā ir zemāks nekā citu priekšmetu eksāmenos – vidēji 51%. To, vai šis rādītājs ir sliktāks nekā citos gados, Valsts izglītības satura centrs patlaban nevērtē, jo iepriekš nebija centralizēto eksāmenu.

Vienlaikus iestāde norāda, ka eksāmens šogad nav bijis grūtāks un tā nokārtošanas slieksnis bija vien 10%, savukārt tuvākajos gados tas celsies līdz 20%, kas nozīmē, ka jau šobrīd būtiski jākāpina atbalsts skolēniem ar sliktākām matemātikas zināšanām, saka Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.

Limbažu valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce vērtē, ka 9. klases eksāmens matemātikā bija draudzīgāks skolēnam nekā iepriekš pārbaudes darbi šajā līmenī.

Skolotāja arī Limbažu skolā jau rudenī novēroja, ka ir problēmas ar matemātikas zināšanām tieši pandēmijas dēļ, kas palielināja plaisu starp skolēniem ar zemiem sasniegumiem un motivētiem skolēniem ar augstiem sasniegumiem. Taču skola mērķtiecīgi strādājusi ar attālināto mācību sekām.

Savukārt privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs nepiekrīt, ka eksāmens uzskatāms par pavisam vienkāršu. Viņš savā promocijas darbā iepriekš pētījis tieši talantīgos skolēnus un tos, kam ir grūtības apgūt matemātiku.

Matemātikas skolotājs norāda, ka labu rezultātu pamatā ir skolēnu neatlaidība, pašpārliecinātība, organizētība un zinātkāre, kuru gan nereti notrulina tieši pati izglītības sistēma vai ģimene. Vienlaikus atbildību par šiem jauniešiem ar sliktām zināšanām uzņemties grib retais.

Atbildot uz jautājumu, vai teju tūkstotis matemātiku nenokārtojušo jauniešu ir liels skaits un liecina par draudīgu tendenci nākotnē, Vorobjovs atgādina, ka valstij tam nevajadzētu būt jaunumam, ka daļai skolēnu ir zems zināšanu līmenis matemātikā, taču līdz šim nav veikts mērķtiecīgs darbs, lai to mainītu.

Savukārt Latvijas Universitātes pētnieki nesen veiktā pētījumā vērojuši 633 mācību stundas, tostarp matemātikā, 50 skolās. Secināts, ka aptuveni trešdaļā novēroto stundu skolotājiem pašiem ir grūtības ar mācību saturu matemātikā, skaidro universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Dace Namsone.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš bilst, ka sliktas matemātikas zināšanas jau pamatskolas līmenī dara bažīgus arī uzņēmējus raugoties nākotnē, bet viņaprāt obligāti centralizēti eksāmeni dažādos skolas līmeņos situāciju ilgtermiņā var uzlabot.

Bērni, kuri nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz. Kopš jūnija izskaņā publicētajiem pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir saņēmis nedaudz vairāk nekā 300 apelācijas no skolēniem un skolēnu vecākiem ar lūgumu pārskatīt kādu no eksāmenā iegūtajiem rezultātiem. 216 apelācijas saņemtas tieši par matemātikas centralizētā eksāmena rezultātu.