7. augustā Latviju skāra postoša vētra, kas norāva ēkām jumtus un nodarīja citus zaudējumus, izpostīja sējumus, bet lielgraudu krusa izsita pat logus automašīnām. Apdrošinātāji līdz šim saņēmuši 2500 atlīdzības pieprasījumus par 14 miljoniem eiro, bet pieteikumu iesniegšana vēl turpinās un kopējās izmaksas būs precīzāk zināmas apmēram pēc pusgada. Viens gan ir skaidrs – Latvijā joprojām savus īpašumus apdrošina neliels iedzīvotāju skaits un bieži vien savus īpašumus apdrošina par daudz zemākām summām nekā to patiesā vērtība.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka šobrīd apdrošinātājiem atlīdzībās pieprasītie 14 miljoni eiro sadalās trīs apmēram vienādās daļās – par sējumiem, nekustamo īpašumu un KASKO apdrošināšanu un lielākā daļa apdrošināšanas pieprasījumu ir no Zemgales.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis stāsta – tā kā valsts apņēmusies ieguldīt līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās, Dobeles pašvaldība ieguldīs 10% jeb apmēram pusmiljonu eiro. Kopējie zaudējumi mājsaimniecībām, lauksaimniecības uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai Dobeles novadā šobrīd ir sasnieguši vairāk nekā 16 miljonus eiro.

Banku augstskolas lektors Māris Krastiņš stāsta, ka jau piecus gadus ar studentiem pēta, kādus produktus piedāvā apdrošinātāji. Viņš norāda uz divām problēmām – gan iedzīvotāju finanšu pratības trūkumu, gan apdrošināšanas pakalpojumu sarežģītību. Vienlaikus, dabas katastrofas stimulē arī vairāk domāt par īpašumu apdrošināšanu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzskata, ka, tāpat kā citās Dienvideiropas valstīs, jāveido īpašs dabas katastrofu fonds, ko bieži vien veido valsts kopā ar apdrošinātājiem.

7. augusta vētra piemeklēja arī Lietuvu. Tur saņemti vairāk nekā 6200 atlīdzības pieteikumi par vairāk nekā 7 miljoniem eiro, tātad uz pusi mazāk nekā Latvijā. Lietuvā gan nebija lielgraudu krusa, tomēr lietuviešiem īpašumu apdrošināšanas tirgus ir divreiz lielāks nekā Latvijā un Igaunijā. Jānis Abāšins to skaidro ar vairāku faktoru kopumu - gan lielāku iedzīvotāju skaitu, gan augstāku ekonomisko aktivitāti, augstāku iekšzemes kopproduktu un dzīves līmeni.