Aplūkojama unikāla vēsturisko fotogrāfiju izstāde ''Trauslās atmiņas''

Skumjš un skaists stāsts vienlaicīgi ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā tikko vaļā vērtā izstāde "Trauslās atmiņas. Dagerotipi, ambrotipi un ferotipi Latvijā". Izstādē apskatāmas unikālas vēsturiskas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar seno fototehniku palīdzību, un Latvijā tādu nav saglabājies daudz.

Lai tās atrastu, apzināti 50 Latvijas muzeji, bibliotēkas un arhīvi, un meklējumi vainagojušies ar 66 eksponātiem izstādē.Izstāde atklāj arī šo seno uzņēmumu trauslumu un gaistošumu, jo tie gadu gaitā neatgriezeniski iet bojā. Laika zoba pēdas var labi redzēt arī uz vairākām izstādē skatāmajām fotogrāfijām.

Izstādes telpā, pirmais, kas pievērš uzmanību ir, ka te ir gana tumšs.

"Jā, lai jūs labāk sajustu skatienu no pagātnes un būtu spiesti ieskatīties katrā tajā mazajā lodziņā, ieskatīties acīs tiem cilvēkiem no 19.gadsimta, kuru portreti pārsvarā te ir redzami," tā izstādes kuratore Lauma Lanceniece pamato izstādes it kā tumsā grimstošo noskaņu, bet otrs iesmels ir arī unikālo eksponātu aizsardzība, jo tos nedrīkst pārgaismot.

Izstādē ieejot, skatam paveras gandrīz vai tādas kā pieminekļu rindas, un tikai pienākot katram podestam tuvu klāt, var ieraudzīt, ka katrs tas glabā mazu, trauslu un smalku objektu. Izstādes vizuālo tēlu raksturo māksliniece Liene Mackus.

"Klausoties stāstus par katru šo eksponātu, es sapratu, ka katrs no viņiem ir tik dārgs un tik vērtīgs, ka noteikti ir jābūt tam tiešajam kontaktam ar šo darbu. Jā, un šīs kastītes ir tādi kā dagerotipa fotokameras proporcijās veidoti podesti, kur arī katrs tas darbiņš ir ielikts. Tā kā no tās maģiskās kastītes iznāk mums ārā mākslas darbs," atzīst Liene Mackus.

Podesti izvietoti trijās līnijās, kas katra veltīta savai senajai fototehnikai.

Ja pareizi uzglabā un pareizi konservē, dagerotipu var saglabāt ilgāk, bet ja ar to apietas neuzmanīgi, to var iznīcināt pat vienā mirklī bez jebkādas iespējas atjaunot. Taču arī pareizi uzglabāti, dagerotipi gadu gaitā tomēr agrāk vai vēlāk iet bojā neatgriezeniski. Izstādē redzami gan laika patinas vairāk skarti, gan arī pagaidām vēl labi saglabājušies dagerotipi, to vidū ir 1854.gadā uzņemtais dubultportrets.

Lielākoties nav atšifrējami ne tikai seno fotogrāfiju autori, bet arī viņu portretētie cilvēki. Taču – tā kā dagerotipu un ambrotipu uzņemšana bija dārga iespēja, pašās senākajās fotogrāfijās redzami tikai bagātās vidusšķiras cilvēki, savukārt līdz ar ferotipu ienākšanu, kas bija lētāks veids, fotogrāfijās parādās jau daudz plašāks sabiedrības spektrs.

Lai izzinātu, cik daudz vissenāko fotogrāfiju ir Latvijā, projekta veidotāji apzinājuši 50 Latvijas muzejus, bibliotēkas un arhīvus, izstādē šobrīd skatāmi 66 eksponāti.

Izstāde simboliski sākas ar stendu, kurā redzami 200 gadus seni putekļi, kas noņemti konservācijas laikā no kāda dagerotipa, kad tas tikko bijis izrāmēts. Tas ir simbolisks veltījums izmisīgajai cīņai ar laiku un vēlmei saglabāt šos materiālus. Putekļiem blakus redzama arī liecība ar kādu jau zudušu portretu, kas vēl pirms 30 gadiem bija redzams.

Unikālo vēsturisko fotogrāfiju izstāde "Trauslās atmiņas. Dagerotipi, ambrotipi un ferotipi Latvijā" Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tikko vaļā vērta un būs apskatāma līdz maija sākumam.