Vai kultūras nozare un tajā strādājošie atkal izrādīsies pastarīši naudas sadalē pandēmijas skarto nozaru vidū? To redzēsim tuvākajās nedēļās, kad varas gaiteņos lems par Kultūras ministrijas prasīto 32 miljonu eiro atbalstu nozarei. Argumentācijas karā par to, kam un kāda palīdzība pienākas visvairāk, liela nozīme ir skaitļiem un faktiem. Te savu ieguldījumu nolēmusi sniegt Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas savas trīsdesmit gadu jubilejas noskaņās sākusi nozares institūciju un radošo personu aptauju par Covid-19 un ārkārtas stāvokļa līdz šim radīto ietekmi uz kultūras nozari. Provizoriskie dati uzrāda svarīgas un vērā ņemamas tendences. Plašāk stāsta vienu no pētījuma autorēm, Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe.

LKA pētnieku izstrādāto anketu līdz šim aizpildījuši jau vairāk nekā divi tūkstoši radošo personu un kultūras institūciju pārstāvju. Aptauja joprojām turpinās, bet pirmās tendences jau ir redzamas – kultūras nozari ārkārtējā situācija ir skārusi smagi: 63% organizāciju ir samazinājušies ienākumi, tai skaitā daudziem vairs nav autorhonorāru un pašnodarbinātās personas ienākumu.

“Specifiskais ir tas, ka kultūras un radošā sektora cilvēki gūst ienākumus no dažādiem avotiem. Normālos apstākļos kombinētas karjeras un kombinēti ienākumi norāda uz [nozares] specifiku. Bet pašlaik tas nozīmē, ka ir ārkārtīgi grūti atrast piemērotāko veidu, kā piešķirt finansiālo atbalstu,” skaidro Laķe.

No visiem līdz šim aptaujātajiem kultūras nozarē strādājošajiem 86% nav pieteikušies nevienam atbalsta veidam.

“Tie ir kvantitatīvi dati, un mēs precīzi nezinām iemeslu, bet, varam minēt, ka lielā daļā gadījumu cilvēki nekvalificējās tam atbalsta veidam, jo vai nu nevarēja uzrādīt, ka nav pilnīgi nekādu ienākumu, vai arī viņi neatbilda pēc citiem kritērijiem,” spriež pētniece un piebilst – tas parāda, ka nevar visiem mēģināt piemērot vienu atbalsta politiku.

Divas trešdaļas no aptaujātajām kultūras organizācijām atbildējušas, ka tām nācies pārtraukt iesāktos projektus un aktivitātes.

“Tas ir ļoti liels segments no kultūras sektora, kas nozīmē, ka ja ne juridiskā, tad faktiskā dīkstāvē ir liela nozares daļa. Ko šāds pārrāvums kultūras procesā var radīt, mēs tikai varam minēt,” saka Laķe. Turklāt 16% aptaujāto pieļāvuši, ka var nākties pamest darbu nozarē.

Vienlaikus aptauja parādījusi, ka kultūras nozare elastīgi reaģē uz pārmaiņām, kas saistīti ar pārcelšanos uz digitālo vidi: 26% norādījuši, ka tā bijusi aktuāla jau pirms Covid-19 krīzes, bet gandrīz puse atbildējusi, ka ārkārtējās situācijas laikā ieviesuši jaunus digitālos risinājumus.

“Tā ir ļoti liela nozares daļa, un tā ir viena no labajām ziņām: kultūras un radošais sektors nebūt nav konservatīvs, akadēmisks un iesūnojis, tur ir augsta kapacitāte, elastība un vēlme saglabāt savu kontaktu ar auditoriju,” uzsver LKA profesore.

Viņasprāt, tas ir viens no nozares ieguvumiem šajā laikā, kam līdzi nāk iespēja uzrunāt jaunu auditoriju.