LSM ziņās: Uzvelkot tautastērpu, uzvelk Latviju. Ārzemju latviešu tautastērpu valkātāju un darinātāju stāsti izzināmi izstādē

Latviešu tautastērpi, kas atceļojuši no Austrālijas, no Ziemeļ – un Dienvidamerikas, pat no Baškīrijas un Omskas. Bēgļu gaitās izdzīvojuši, ar radošu izdomu veidoti mājas apstākļos, nodoti no paaudzes paaudzē – tādi ir eksponāti, kas apskatāmi muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādē „Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”, ko atklās 8. jūnija vakarā un kas iekļauta arī Dziesmu un deju svētku programmā.

Rucavas tautastērpa svārki joprojām spoži tumšzili, apakšmala viz sarkana un zaļa, tikai apdares metāla diegi gandrīz 100 gadu laikā oksidējušies un nosūbējuši. Izvilkuma tehnikā izšūtā lina blūze atkal nevainojami balta, un Ilona Uskale, kas šo meistardarbu dāvinājusi muzejam, to atkal apskata ar lielu prieku.

Tautastērpu pagājušā gadsimta 30.gados Kaucmindes skolā darinājusi Ilonas Uskales vīra māsa. Viņai, Rūjienas fotogrāfa Kārļa Reinholda Uskaļa meitai, tērpa gabali bija vieni no nedaudzajiem, ko viņa uzskatīja par vajadzīgu ielocīt somā, bēgot prom no Latvijas Otrā pasaules kara beigās.

Ilona Uskale no Bradfordas Anglijā Rucavas tautastērpu uz Latviju atveda ap 2015.gadu, izlemdama vecumdienas pavadīt savu un vīra vecāku dzimtenē. Šī svētku drēbju kārta ir viena no 40, kas apskatāma izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”. Ilona Uskale turpina izrādīt – oderē iešūta pakulu drēbe, svārku malā iedarināta virve. Viņas svaine drēbi Latvijā bija audusi pati, bet dīpīšu nometnēs britu zonā latvietes Rucavas brunčiem pārkrāsoja zaļās armijas segas. Brīva vaļa fantāzijai! Sarunā iesaistās muzeja galvenā krājumu glabātāja Guna Dancīte.

Rucavas, Nīcas, Bārtas – šie krāsainie tērpi emigrācijā kļuva ļoti populāri, jo tos bija salīdzinoši vieglāk pagatavot kā citus, turklāt tie bija ļoti skatuviski, piemēroti deju kopām un koriem, kas, svešumā kopjot latviešu kultūru, uzplauka kā ziedi pēc lietus.

Tautas deju grupu „Jautrais pāris” un „Saules josta” vadītājs Juris Ruņģis, kurš arī tagad dzīvo Latvijā, atceras, ar kādiem izaicinājumiem tautastērpu kārotājiem bija jātiek galā dienvidu puslodē.

Pašu darinātos tērpos Austrālijas latviešu deju grupas 1973.gadā, atklājot Sidnejas operas namu, virpuļoja folkloras festivālā uz šīs ēkas skatuves, devās turnejā pa latviešu emigrācijas centriem visā pasaulē, un visu beidzot 1990. un 1993.gadā, piedalījās Dziesmu un deju svētkos arī Latvijā. Viens no Austrālijas sieviešu dejotāju skatuves tērpiem – sarkani svārki, zila villaine un masīvs kakla riņķis ar piekariņiem, arheoloģiskā tērpa replika – apskatāms arī izstādē Nacionālajā bibliotēkā.

Izstādes kuratore Marianna Auliciema saka - latviešu tautastērps, lai arī etnogrāfiski ne tik precīzs, padomju laikā ārpus Latvijas bieži vien bija īsts brīnums ne jau tikai tapšanas veida dēļ.

Izstādi papildina arī pasākumu programma, un tā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu zālē apskatāma līdz 2.septembrim.