LSM ziņās: Cīņa pret pelēko masu. Kā kino virzīja Atmodu?

Līdz šim Latvijas Neatkarības atgūšanas gadadienas gaidās esam stāstījuši par žurnālistu darbiem presē, radio un televīzijā, bet šoreiz par to, kā kino virzīja Atmodu. Stāsts par režisora Jura Podnieka filmu "Vai viegli būt jaunam?".

Kultūras kanonā iekļautās filmas aprakstā kino žurnāliste Kristīne Matīsa norāda, ka filma ir nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi tos, bet gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.

Jura Podnieka dokumentālās filmas ‘’Vai viegli būt jaunam?’’ pirmie kadri ir grupas "Pērkons" 1985. gada koncerts Ogrē – enerģisku jauniešu trakošana mūzikā, dejas un dziedāšana, turpretī pūlī piefilmētas arī pieaugušo un milicijas darbinieku dzelžainās sejas. Filma top 80. gadu vidū līdz ar Gorbočova pārbūves jeb perestroikas laiku un stāsts ir par jauniešu vietu sabiedrībā.

"Šis jaunais vadības uzstādītais modelis bija tas, ka mums jāpierāda Rietumiem, ka Padomju Savienība pārkārtojas, ka te ir plašāka demokrātija, ka te ir cilvēkiem iespēja runāt. Faktiski šī filma nāca, kā bieži to sauca par "perestroikas bezdelīgu", par pirmo putniņu, kurā cilvēki neapšaubāmi teica to, ko viņi domā," stāsta Jura Podnieka studijas tagadējā direktore, bet tolaik jaunā montāžas režisore Antra Cilinska. 

Padomju kino pasaules kārtība pieprasīja filmu vispirms nodot Rīgas kinostudijas direktoram un tad to skatījās cenzūras struktūras, kam sekoja diskusijas par kino darba likteņa trīs variantiem. Proti, par zaļo gaismu filmas rādīšanai vai labojumiem, vai pilnīgu aizliegumu. Tādēļ Cilinska secina, ka filmu veidotājiem padomju gadi bijis kompromisu laiks - ko esi gatavs zaudēt no sava stāsta, lai tas nekļūtu par "plaukta filmu" un tomēr nodotu kādu vēstījumu skatītājam.