Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 % un mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1 119 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tiesa gan, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija tikai 2,2 %, jo cenas auga straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Vidējais atalgojums straujāk audzis sabiedriskajā sektorā, bet nākamgad algu pieauguma temps samazināsies.

Lai gan Latvijas ekonomika pēdējā gada laikā nav augusi, tas nav ietekmējis algu kāpumu. Pērn algas straujāk auga sabiedriskajā sektorā - par 13,1%, bet privātajā sektorā par 11,5%, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka algu pieaugumu pērn ietekmēja gan saspringtā situācija darba tirgū un darbaspēka trūkums, gan peļņas pieaugums atsevišķu nozaru uzņēmumos.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtē, ka gandrīz 12% algu pieaugums rada lielu spiedienu uz uzņēmēju izmaksām un konkurētspēju. Tāpēc darba devēji jau vairākus gadus aicina, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, samazināt darbaspēka nodokļus.

Vai algu kāpums saglabāsies arī šogad? SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka algas augs, bet ne tik strauji kā pēdējos trīs gados.

Joprojām atšķiras atalgojums dažādās nozarēs. Pērn vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, IT pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas – 993 eiro bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.