Vieniem – skumja diena, kas atgādina par Baltijas valstu okupāciju un aneksiju, citiem – priecīgi svētki, veltīti Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Šis ir pirmais gads, kad 9.maija Rīgā, Pārdaugavā vairs nav pieminekļa, kas vēl vairāk šķēla abas sabiedrības daļas. Kāds ir svinētāju noskaņojums un kādi ierobežojumi šodien noteikti?

Lāčupes kapos Rīgas nomalē aiz parastām kopiņām vesels lauks atvēlēts Brāļu kapiem. Akmenī iekalts uzraksts krievu valodā vēsta: „Mūžīga slava. Šeit apglabāti Sarkanās Armijas kareivji, kas krita par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību Lielā Tēvijas kara periodā no 1941. līdz 1945.gadam.”

Par nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas dienu tagad izvēlēts 8.maijs, tāpēc jau vakar Lāčupes Brāļu kapos valdīja rosība. Kāds vīrs uzvalkā aizdedza sveces, sieviete piekārtoja sarkanas neļķes. Uzsāku sarunu ar ļaudīm, kuri arī bija pienākuši pie plāksnēm ar kritušo vārdiem. Viena no sievietēm stāstīja, ka šodien ir atnākusi nolikt ziedus kritušajiem šeit, bet 9.maijā dosies uz citiem kapiem. Ātri vien saruna aizveda līdz nojauktajam piemineklim Uzvaras parkā, pie kura daudzus gadus notika svinības par godu Sarkanās armijas triumfam pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā.