Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku.

Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences?

Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāka ēnu ekonomikā nekā Lietuvā. Igaunija gan vēl ir mums nedaudz priekšā, bet arī nav vairs ļoti tālu. Tā kā tendence kopumā ir pozitīva.

Vēl pāris lietas, ko varu minēt pirms konferences. Puse no ēnu ekonomikas kopapjoma joprojām ir aplokšņu algas. Tātad, vienalga, ko darām, joprojām ir jākoncentrējas uz aplokšņu apkarošanu. Tāpat joprojām redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir augsta. No 2019.gada bija nedaudz redzama pozitīva tendence, bet jau pagājušogad tā tendence vairs nebija tik laba. Un šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) ēnu ekonomikas dati būvniecības nozarē bija 34,2%, kas ir aptuveni tik pat cik 2022.gadā – 34,5%. Principā tas pats.

Un vēl – ja runājam par datiem, tad 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, diemžēl ir nedaudz samazinājusies uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Toties citos uzņēmēju apmierinātības rādītājos, piemēram, apmierinātība ar valsts atbalstu, nodokļu politiku – Latvija neatpaliek un daudz kur ir pat priekšā Lietuvai un pat Igaunijai. Un mēs arī redzam, ka Igaunijā politikas veidotājiem ir ļoti nopietni jāpiedomā, piemēram, par valsts īstenoto nodokļu politiku.

Galvenais mums nezaudēt šo uzņēmēju apmierinātības pieauguma tendenci. Mums jau arī tiek plānotas dažādas reformas uz priekšu.