Vai Latvijā bērni un pusaudži, kuri atsakās ārstēties no alkohola un narkotiku atkarības, ārstēsies obligātā kārtā? – pagaidām nav skaidrs. Pēc mēnešiem ilgām diskusijām par šo jautājumu Saeimas deputātiem, ministrijām un Tiesībsarga birojam viedokļi atšķiras. Kamēr vieni saka, ka esošie normatīvie regulējumi ir kārtībā un bērnus obligātā kārtā var ārstēt, citi uzskata, ka likumos ir caurumi, kas steidzīgi „jāaizlāpa”. Pretējā gadījumā – nepilngadīgie mirstot. Kāpēc jautājums virzās tik gausi un kad atbildīgie sistēmu sakārtos, lai izglābtu bērnus, kuri, iespējams, pakļauti nolemtībai?

Pērn Ziemassvētkos Tiesībsarga birojs nosūtīja Veselības, Labklājības un Tieslietu ministrijai lūgumu līdz februāra beigām nākt klajā ar skaidru redzējumu, kā palīdzēt bērniem, kas lieto apreibinošas vielas, bet nevēlas no tām ārstēties. Birojā likumus traktē tā – ja nepilngadīgais nevēlas ārstēties no atkarības, viņam nevar palīdzēt, jo normatīvajos aktos, viņuprāt, ir pretrunas un trūkumi. Atbildes no ministrijām tiesībsargs saņēma vien februāra nogalē un pat marta sākumā, taču nevienā vēstulē nav norādīti skaidri soļi, ko ministrijas plāno darīt un kādos termiņos, secina Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele.