Atšķirīgais disciplināratbildības regulējums valsts civildienesta ierēdņiem (25 % no tiešajā valsts pārvaldē nodarbinātajiem) un pārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nenodrošina vienotu disciplināratbildības izvērtēšanu un piemērošanu.

Darba likumā paredzētais disciplināratbildības regulējums valsts pārvaldē nodarbināto darbinieku atbildības vērtēšanai nav efektīvs un pats par sevi var būt šķērslis atbildības piemērošanai. Normatīvie akti arī neparedz kārtību iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai.

Iestādes lielākoties izvērtē nodarbināto pieļautos disciplinārpārkāpumus, taču revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad ES struktūrfondu līdzfinansētos projektos pieļautas neatbilstības, ko nācies finansēt no valsts budžeta, taču nodarbināto atbildība par pieļautajiem pārkāpumiem nav izvērtēta. Civiltiesiskās atbildības piemērošanas prakse vēl tiek veidota. Pārsvarā valsts pārvaldē nodarbinātie atlīdzina tos zaudējumus, kas neizriet no privātpersonu prasījumiem (sabojāta manta, nepareizi izmaksātas kompensācijas u. tml.). Revidējamā periodā (20202022) nav konstatēts neviens gadījums, kad valsts pārvaldē nodarbinātie būtu atlīdzinājuši zaudējumus, kas valstij radīti saistībā ar privātpersonu prasījumiem pret valsti, lai gan zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi tiek vērtēti. Ņemot vērā zaudējumu piedziņas lietu sarežģītību un ilgos lietu izskatīšanas procesus, zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu noilguma termiņi (divi un četri gadi) var būt nepietiekami civiltiesiskās atbildības piemērošanai.

Kopumā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai. Tiesa, disciplināratbildības izvērtēšanas un piemērošanas nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida un tiesiskais regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots ne vienmēr var savlaicīgi un pilnīgi noskaidrot pārkāpuma apstākļus un pieņemt lēmumus, lai sekmētu valsts pārvaldes darbinieku atbildību un noteiktu, kas jādara, lai pilnveidotu iekšējās kontroles vidi. Praksē nošķīrums starp ierēdņa un darbinieka amatu statusu ne vienmēr atbilst normatīvajam regulējumam, un robežas starp šīm amata vietām un nodarbinātības veidiem ir izplūdušas. Tie ir būtiskākie secinājumi revīzijā, kurā Valsts kontrole vērtēja, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai un atbildīgi paveiktam darbam.


Uzticēšanās valsts pārvaldei ir saistīta ar iedzīvotāju priekšstatiem par valsts pārvaldē nodarbināto spēju uzņemties atbildību, izvērtēt un atzīt kļūdas, ja tādas ir pieļautas, kā arī ar priekšstatiem par individuālo atbildību par darba kvalitāti, pieņemto lēmumu un rīcības atbilstību normatīviem un sabiedrības interesēm. Tādēļ svarīgi, lai situācijās, kad konstatē pārkāpumus valsts pārvaldē nodarbināto rīcībā, iestāde rīkotos konsekventi: pārkāpumus vispusīgi un objektīvi izvērtētu, pieņemtu taisnīgu lēmumu, noteiktu samērīgu sodu un pēc vajadzības pilnveidotu iestādes iekšējās kontroles vidi, norāda Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Revidentu uzmanības fokusā bija disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības tiesiskais regulējums un tā piemērošana tiešajā valsts pārvaldē, tomēr revīzijā veiktā plašā regulējuma analīze vienlīdz attiecas arī uz pašvaldībām, citām atvasinātām publiskām personām un pastarpinātās pārvaldes iestādēm.