Atsevišķi koncerti un vēlme pēc komforta: mainās vasaras mūzikas festivālu tendences

Atsevišķi mūzikas zvaigžņu koncerti publiku piesaista vairāk nekā festivāli ar daudzu populāru mūziķu piedalīšanos – šī ir viena no pēdējo gadu tendencēm globālajā populārās mūzikas tirgū. Tāpat publika arvien vairāk dod priekšroku komfortam un ērtībām un vairs tik azartiski neizvēlas baudīt mūziku zem klajām debesīm.

Kādas tendences novēro Latvijas lielo vasaras festivālu rīkotāji, kā tām pielāgojas un kādi ir to lielākie izaicinājumi?

Festivāla "Positivus" galvenais mākslinieks šogad būs amerikāņu mūziķis Džeisons Derulo. Tipisks popmūzikas pārstāvis, kura enerģiskie hiti ir labi zināmi. Tos allaž pavada arī dinamisks deju šovs. Popmūzikai un rokmūzikai būs veltīta festivāla otrā diena, kurā varēs dzirdēt veselu virkni aktuālu un dažādām muzikālām gaumēm atbilstošu mākslinieku. Festivāla pirmā diena savukārt vairāk pievilinās jauniešus, jo tā jau trešo gadu pēc kārtas atvēlēta šobrīd jauniešu vidū tik aktuālajam hiphopam, stāsta "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Hiphopa aktualitāti apliecina tas, ka šis žanrs iekļauts arī ļoti daudzu citu šīs vasaras populārās mūzikas festivālu programmā, bet Līgatnē 5. un 6.jūlijā jau trešo gadu notiks tikai hiphopam veltīts festivāls "Straume" ar populārāko pašmāju mūziķu piedalīšanos.

Festivāla rīkotājiem jāseko ne tikai aktuālajām mūzikas tendencēm, bet arī citiem festivāla apmeklētāju paradumiem, kas aizvien mainās. Jauniešu vidū vairs nav aktuāli festivālu piedzīvot, nakšņojot teltīs, viņi izvēlas komfortu, tādēļ telšu pilsētiņas - īpaši lielajos festivālos - jau kļūst par pagātni. Šai saistībā attaisnojas festivāla "Positivus" pārcelšana no Salacgrīvas uz Rīgu, kur ir daudz ērtākas festivāla baudīšanas un nakšņošanas iespējas.

Pēdējos trīs gadus, kopš "Positivus" notiek Rīgā, tā kopējais budžets ir aptuveni divi miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse tiek tērēta mākslinieku honorāriem, kas pēc pandēmijas ievērojami pieauguši, dažos gadījumos pat trīs reizes. Tieši šai sadaļai tiek novirzīts arī Rīgas domes līdzfinansējums 200 000 eiro. Bez tā – kā atzīst Ģirts Majors – programma būtu par 20% mazāk konkurētspējīga.

Rīgas pašvaldībai šāda mēroga notikumus atbalstīt svarīgi pirmkārt tādēļ, ka tie atved uz Rīgu pietiekamu skaitu ārvalstu viesu. Prognozes liecina, ka šogad tie būs virs 7000 ārzemnieku, kas brauks speciāli uz festivālu, un tas ir par 10% vairāk nekā pērn. Galvenokārt tie ir mūzikas mīļotāji no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Polijas. Diemžēl, Vācijas un tālāko tirgu iedzīvotāju plūsma pie mums pēc pandēmijas un kara sākuma joprojām nav atsākusies.

Cēsu mākslas festivāls jau trešo gadu turpina savu ambiciozo "Vāgneriānas" projektu, un šī gada festivāla centrālais notikums 3.augustā būs Riharda Vāgnera tetroloģijas "Nībelungu gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertatskaņojums. Tik vērienīgi notikumi Cēsīs gadu no gada iespējami, pateicoties festivāla lielajiem ilggadējajiem sponsoriem, kuru atbalsts veido divas trešdaļas no festivāla budžeta. Kopējais budžets ir 200 000 eiro, Cēsu pašvaldības ieguldījums - 15 000 eiro.

Lai iegūtu un arī uzturētu atbalstītāju un arī publikas uzticību, ļoti svarīgi turēt nemainīgi augstu kvalitātes latiņu – uzskata Juris Žagars.

Akadēmiskās mūzikas un māklas festivālos nav raksturīga kāda strauju tendenču vai publikas paradumu izmaiņas. Kaut arī Juris Žagars atzīst – piemēram, Cēsu festivāls vairs tikpat kā nerīko āra pasākumus, kādu savulaik viņiem bija ļoti daudz, jo – saistībā ar nepastāvīgajiem laika apstākļiem, tas ir pārāk riskanti.

Savukārt joprojām brīvdabā galvenais festivāla notikums – operas oriģināliestudējums – vēl aizvien notiek vienā no mūsu ilgmūžīgākajiem festivāliem, Siguldas opermūzikas svētkos, kas šogad skanēs jau 31.reizi, šogad tā centrā – Verdi "Traviata".