Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma vairāk nekā 17 gadus ir aizliegta, tā tik un tā ir redzama gan interneta portālos, gan televīzijas kanālos. Latvijas Radio aptaujātie eksperti atzīst, ka patlaban azartspēļu reklāmas aizliegums nepilda funkciju, turklāt, lai arī reklāmas aizlieguma pārkāpšanu būtu jāuzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tas netiek darīts, jo centram trūkst resurss un tam ir citas prioritātes. To savukārt izmanto azartspēļu organizētāji, kuri var viegli atrast apkārtceļus kā tomēr gan internetā, gan televīzijā reklamēties un par sevi potenciālajiem klientiem pastāstīt.

Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma ārpus spēļu organizēšanas vietām jau 17 gadus ir aizliegta, tā līdz ar interneta sniegtajām iespējām ir brīvi redzama un dzirdama dažādās pašmāju un ārvalstu interneta vietnēs, kā arī televīzijas kanālos, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas.

„Tas izklausās pēc teiciena: nauda nesmird. Bet tas arī liecina par spēļu organizētāju ļoti lielu aktivitāti un to, ka viņi iepriekšējos periodos ir zaudējuši klientus.”

Par to ir pārliecināta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Elīna Brila. Proti, pēdējos trīs gados, kopš Latvijā sāka darboties pašatteikušos personu reģistrs, tajā sevi kaut reizi ir iekļāvuši vairāk nekā 46 tūkstoši cilvēku. Lielākoties cilvēki sevi reģistrā iekļauj uz minimālo termiņu – gadu. Un pēc tam viņus no reģistra automātiski izdzēš. Patlaban reģistrā ir vairāk nekā 28 000 cilvēku.

Runājot par reklāmu, psiholoģe Elīna Brila ir pārliecināta, ka televīzijā vai interneta vidē redzētā reklāma var rosināt atkarīgu cilvēku atsākt spēlēt azartspēles.