Kopumā Baltijas valstis izvēlējušas samērā līdzīgus atbalsta virzienus Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Arī atvēlētie finanšu līdzekļi krasi neatšķiras. Par to, cik lielus līdzekļus katra no Baltijas zemēm atvēlējusi ekonomikas atlabšanas pasākumiem un kuras no jomām izvirzījušas kā prioritātes.

Līdz šim visdāsnāko atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem Covid-19 krīzē atvēlējusi Lietuvas valdība. Tās ekonomikas un finanšu rīcības plāns koncentrēts uz iedzīvotāju veselības nodrošināšanu, palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodarbinātības un ekonomikas stimulēšanu kopumā. Šim nolūkam Lietuvas valdība grasās atvēlēt 10% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), proti aptuveni piecus miljardus eiro. Finansējuma avoti ir sadalīti budžeta līdzekļi, aizņemti līdzekļi, Eiropas Savienības struktūrfondi un valsts garantijas. Līdzīgu pieeju finansējuma gūšanai izvēlējušās arī Latvija un Igaunija.

Atbalsta pasākumu apjoma ziņā otrajā vietā ar vairāk nekā četriem miljardiem eiro ierindojas Latvija. Pirmā “palīdzības pote” uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija jau krīzes sākumā (martā), kad valsts sāka maksāt dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem pabalstus un piedāvāja uzņēmumiem nodokļu brīvdienas. Savukārt Igaunijā pasākumi, kas pieņemti valsts papildu budžetā 2020. gadam un paredzēti Covid-19 krīzes mazināšanai un ekonomikas stimulēšanai ir teju 2,4 (2,374) miljardi eiro.