No šodienas. 2. augusta, stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas pagājušās nedēļas lēmums nu jau devīto reizi paaugstināt galvenās procentlikmes, šoreiz par 0,25 procentpunktiem. Uz šo lēmumu reaģējušas arī mūsu komercbankas, kas savu kripatu pieliek noguldījumu likmēm. Tomēr vairāk iespējams nopelnīt, tirgojoties ar valsti, piemēram, par krājobligācijām.

Pandēmijas gadu raisītās bailes par ekonomikas pamiršanu un tam sekojušais politiķu lēmums virs cilvēku galvām kaisīt tā saukto helikopternaudu visdažādākajos atbalsta veidos turpina radīt blaknes, jo ekonomikā ieplūdinātā nauda un papildus dzīves dārdzību veicinājušais kara faktors Eiropas Centrālajai bankai liek likt lietā sviras inflācijas mazināšanai. Kārtējais lēmums par 0,25 procentpunktiem audzēt galvenās procentlikmes kāpina naudas cenu, un komercbankas uz to reaģē ar likmju celšanu noguldījumiem. "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka par gadīgu depozītu var tikt pie 3,8 procentu likmes.

SEB piedāvātās termiņnoguldījumu likmes ir vienas no augstākajām tirgū, tomēr tās nesasniedz valsts piedāvājumu par krājobligācijām – četri procenti gadā vai trīs gados un peļņa bez nodokļu aplikšanas. Arnis Škapars to sauc par klientu kalvi.

Arī "Swedbank" uzkrājumu produktu līnijas vadītāja Agnese Grāvelsiņa valsts piedāvājumu par krājobligācijām nesauc par lielu konkurentu, turklāt līdz ar noguldījumu likmju celšanu augot klientu interese. Arī "Swedbank" izdevīgākais noguldījuma veids ir uz gadu, kam procentu likme no līdzšinējiem trīsarpus pacelta uz 3,75.

Krājkontiem un termiņnoguldījumiem likmes nu jau pusgadu kāpina arī banka "Citadele", stāsta valdes loceklis finanšu jautājumos Valters Ābele.

Eiropas Centrālā banka par nākamo procentlikmju celšanu lems septembra vidū. Tās mērķis ir panākt inflācijas krišanos līdz diviem procentiem, bet pašlaik tā arvien ir ap piecu procentu apmērā.