LSM ziņās: Barikāžu muzejs vēlas pievienoties Kara muzejam; Aizsardzības ministrija iebilst

Savā divdesmitajā darbības gadā grūtos apstākļos nonācis 1991. gada barikāžu muzejs. Privātā, bet valsts akreditētā atmiņas institūcija sava statusa dēļ saskaras ar finansiālu nedrošību un biežu darbinieku maiņu. Pēdējā gada laikā situāciju krietni pasliktinājusi pandēmija, apcērpot līdzšinējos ienākumu avotus. Pats Barikāžu muzejs izteicis vēlmi pievienoties Latvijas Kara muzejam, bet to pārraugošā Aizsardzības ministrija tam nepiekrīt.

Tikai pirms nedēļas beidzās barikāžu trīsdesmitās gadadienas pasākumi, ko lielā mērā organizēja tieši 1991. gada barikāžu muzejs. Ar mērķi saglabāt barikāžu piemiņu muzeja formātā to pirms divdesmit gadiem dibināja 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība, un muzejs atrodas tai piederošā ēkā Vecrīgā. Muzeja direktors Renārs Zaļais (attēlā) stāsta, ka tieši šis nams līdz šim ļāvis savilkt galus.

Barikāžu muzejs kā valsts akreditēts muzejs gadā saņem 20 tūkstošu eiro dotāciju no valsts un piedalās projektu konkursos, bet ar visu to algu ziņā esot grūti sacensties ar valsts muzejiem. Ar tik nelielām finanšu iespējām muzejs ar nepilniem desmit darbiniekiem “eksistē, nevis darbojas”, atzīst direktors.

Tādēļ Barikāžu muzejs pērn sācis sarunas par iespēju pievienoties Latvijas Kara muzejam. Zaļais velk paralēles starp barikādēm pēc neatkarības atjaunošanas un brīvības cīņām pēc valsts dibināšanas un uzskata, ka tieši Kara muzeja struktūrā nelielais Barikāžu muzejs iekļautos vislabāk.

Taču citās domās ir Kara muzeju pārraugošā Aizsardzības ministrija. Tās valsts sekretārs Jānis Garisons norāda, ka Barikāžu muzeja ierosinājums ir vērtēts, tomēr ministrija secinājusi, ka šis muzejs neiederas šauri specializētajā militārās vēstures nišā, ko pārstāv Kara muzejs ar tā filiālēm. Arī finansiāli šādus papildu izdevumus aizsardzības budžetā nevarētu attaisnot.