Pirms 30 gadiem 13.janvāris bija svētdiena, un uz manifestāciju Daugavmalā todien sanāca apmēram pusmiljons cilvēku. Šī manifestācija ievadīja barikāžu laiku, kad cilvēki vairāk nekā nedēļu brīvprātīgi sargāja svarīgākos atjaunotās Latvijas objektus. Tas bija laiks, kad pilnīgas pārliecības par izraušanos no PSRS ķetnām vēl nebija. Katram no barikāžu sargiem ir savs subjektīvs atmiņu stāsts, kas kopā veido plašo barikāžu mozaīku.

Trešais stāsts – par Augstākās padomes caurlaidi.

Airai Andriksonei no barikāžu laikiem vienīgā liecība, kas ir saglabājusies, ir caurlaide ieejai Augstākās padomes Aizsardzības operatīvajā štābā, jo dažas dienas barikāžu laikā viņa tur pavadīja.

Airai tolaik bija 40 gadu, viņa strādāja zinātniskās ražošanas apvienībā “Aerosols” un augstā līmenī nodarbojās ar kalnu tūrismu. 13.janvāris ir viņas vārdadiena, un pēc manifestācijas Daugavmalā viņa draugus kalnos kāpējus bija uzaicinājusi uz svētku vakariņām. Bet daļa neieradās.

“Tas bija laiks, kad man mājās nebija telefona. Tāpēc neviens nevarēja piezvanīt un pateikt, ka neieradīsies. Vienā brīdī mums ienāca prātā ieslēgt radio, un tad izdzirdējām, kas notiek – ka tautu aicina pulcēties. Vārda tiešā nozīmē ķērām visas rasola bļodas, karbonādes, vēja kūkas un visu citu cienastu, kas bija uz galda un ledusskapī, un devāmies uz Zolitūdes staciju. Paspējām uz priekšpēdējo vilcienu. Visi bijām aktīvie tūristi un devāmies uz republikānisko tūristu klubu Skārņu ielā 22,” atminas Aira Andriksone.

Tūristu klubā jau bija izveidojies neliels štābs, un kluba direktors bija saņēmis uzdevumu izveidot tādu kā alternatīvo sakaru sistēmu pie visiem Rīgas stratēģiskajiem objektiem – Ministru padomes, radio un televīzijas, telefoncentrāles un citur.

“Tā kā es arī mācēju darboties ar šo rāciju, es pieteicos. Mans postenis iekrita Tautas frontes bēniņos. Tā nu dažas dienas es pavadīju tur pie rācijas,” turpina Aira Andriksone.

Kad nāca rīkojums, ka rāciju sistēma vairs nav vajadzīga, Aira Andriksone uzzināja, ka tiek meklēti papildspēki Augstākās padomes Aizsardzības operatīvajā štābā. Tā par viņas mājām uz vairākām dienām kļuva viena no tagadējām Saeimas komisiju ēkām.

Saspringtā režīmā Aira Andriksone Augstākās padomes Operatīvajā štābā nostrādāja līdz 20.janvārim – bez gulēšanas, neizejot ārpus telpām. Izturēt palīdzējis lielais kalnu rūdījums. Atļauju uz brīdi doties mājās atpūsties viņa saņēma liktenīgajā 20.janvārī, kad vakarā sākās apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Cauri Bastejkalnam atpakaļ uz Augstāko padomi Aira devās burtiski desmit minūtes pirms apšaudes.