Barikāžu stāsti: medmāsa Astra Zdanovska un mediķu aptieciņa

Šajās dienās aprit 30 gadu kopš 1991. gada barikādēm, kas nacionālās atmodas kulminācijā pulcēja apmēram 50 tūkstošus cilvēku Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ulbrokā, lai vairāk nekā nedēļu brīvprātīgi sargātu stratēģiski svarīgākos atjaunotās Latvijas objektus. Katram no viņiem ir savs barikāžu stāsts.

Ceturtais stāsts ir par mediķa aptieciņu.

“Mani sauc Astra Zdanovska. Barikāžu laikā 1991.gada janvārī man bija 35 gadi, es strādāju Gaiļezera slimnīcā par medmāsu Fizioterapijas nodaļā," iepazīstina Astra Zdanovska.

Astra bija viena no daudziem mediķiem, kas atsaucās aicinājumam dežūrēt barikādēs. Darbs slimnīcā bija pa dienu, vakari un naktis taču brīvi!

“Protams, man bija liela vēlēšanās piedalīties. Pieteicos uz divām dežūrām,” atminas Astra Zdanovska.

Mediķa aptieciņa bija Astras Zdanovskas sabiedrotais visas barikāžu nedēļas garumā. Pirmā dežūra bija ātrās palīdzības mašīnā netālu no Telefona un telegrāfa centrāles Dzirnavu ielā – viena no stratēģiskajiem objektiem, ko apsargāja barikāžu dalībnieki. Čaka ielas malā stāvēja smagās mašīnas un arī “ātrie”. Par laimi, todien mediķu palīdzību nevienam nevajadzēja.

“Sēdējām divatā ar dakteri, un tur bija kolosāli! Pa ielu gāja ļaudis, nāca no Jaunatnes teātra, aktieri un aktrises mums garām, mēs viens otru sveicinājām. Viņi mums teica: turieties! Cienāja mūs ar maizītēm, tēju no termosiem. Cilvēki bija priecīgi, ka kaut kas labs notiek. Bija satraukums un prieks. Protams, no vienas puses bija stress. Bet, no šodienas viedokļa skatoties, tas bija super! Neviens ļaunais spēks līdz mums neatbrauca,” Astra Zdanovska.

Mierīga izrādījās arī otrā dežūra, kur Astra kā medmāsa kopā ar ārstu dežūrēja uz kuģīša Zaķusalā.

“Dakterim bija liela soma ar medikamentiem un sistēmām, es biju asistente, un tā nu mēs tur abi sēdējām. Tā bija ziema, un tā bija kārtīga ziema. Pa dienu klausījāmies radio, gaidījām, vai kaut kas notiks. Jo vīri pie ugunskuriem sargāja televīziju, un doma bija tāda – ja nāks uzbrukums, mēs varam sniegt pirmo palīdzību. Bet nekas nenotika, un uz nakts pusi sāka gribēties gulēt,” turpina Astra Zdanovska.

Bet visdramatiskāk izvērtās Astras Zdanovskas trešā dežūra, kurai viņa pieteicās pati uz savu galvu.

“Nolēmu: ko es te mājās sēdēšu, gāja karsti, iekrita 20.janvāris. Saģērbos biezi, paņēmu no mājas savu aptieciņu un aizbraucu uz Doma laukumu. Tur dežūrēja un galvenie noteicēji bija Katastrofu medicīnas centra mediķi. Pieteicos pie viņiem kā brīvprātīgā, un viņi mani norīkoja pie ugunskura, kas atradās Smilšu ielā. Tur dežūrēja vīri, un es kā medmāsa biju pie viņiem,” atklāj Astra Zdanovska

Doma baznīcā bija ierīkots medpunkts un vieta, kur barikāžu sargiem apsildīties un iedzert tēju. Tur bija arī Astra brīdī, kad sākās Iekšlietu ministrijas apšaude.