Barikāžu stāsti: Renārs Zaļais un aproce ar asinsgrupu

Turpinot barikāžu trīsdesmitgadei veltīto atmiņu stāstu sēriju, šodien vārds 1991.gada barikāžu biedrības un barikāžu muzeja vadītājam Renāram Zaļajam. Viņš bija to astoņu Bauskas miliču vidū, kuri 20. janvāra vakarā sargāja Iekšlietu ministriju.

Šoreiz viņa stāsts būs nevis par pašu liktenīgo apšaudi, bet par kādu priekšmetu, kas barikāžu dienās viņam bija ap roku – tā bija aproce ar iegravētu asinsgrupu. Informāciju par savu asinsgrupu kabatā ieteica nēsāt līdzi visiem barikāžu dalībniekiem.

“Es esmu Renārs Zaļais, 1991.gada barikāžu muzeja direktors. Pašlaik direktors, bet pirms 30 gadiem biju Bauskas milicijas darbinieks,” stāsta Renārs Zaļais

Zaļajam rokās ir rokassprādze, ko veido ķēdīte ar nelielu metāla plāksni. Tajā iegravēts viņa uzvārds ar vārda pirmo burtu, dzimšanas gads un asinsgrupa. 20. janvārī viņam tā bija ap roku.

“Barikāžu laikā skanēja aicinājumi cilvēkiem nēsāt līdzi zīmītes ar savu asinsgrupu, jo barikādes – tā bija nopietna lieta, un neviens nezināja, kā tās var beigties,” atklāj Renārs Zaļais.

13. janvāra naktī bija notikusi asinsizliešana Viļņā, kur padomju armijas uzbrukumā televīzijas tornim gāja bojā 14 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 200 tika ievainoti. Bija bažas, ka līdzīgi notikumi varētu atkārtoties Rīgā.

“Tāpēc veidojās gan medicīnas punkti – Doma baznīcā bija iekārtota lazarete, lai varētu neatliekamo palīdzību sniegt ātrāk, uz vietas, ja kas atgadās. Medicīnas punkti bija vēl daudzās vietās – Jaunielā, Zaķusalā, Ministru kabinetā... Un daudziem cilvēkiem kabatās bija zīmītes, kurās uzrakstīta gan asinsgrupa, gan cilvēka vārds, uzvārds,” turpina Renārs Zaļais.

Zaļajam pašam gan aproce ar asinsgrupu nenoderēja – lai gan viņš tika ievainots, bija pie samaņas un spējīgs komunicēt ar ārstiem.

Renāra Zaļā mājās glabājas arī kāds cits – visai baiss – barikāžu suvenīrs. Tā ir lode, kas viņu ievainoja 20.janvāra apšaudē.