Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ceturtdien plāno ar abu mediju valdes locekļiem pārrunāt izvirzītos galvenā redaktora amata kandidātus. Lai gan pretendentu uzrunāšana, pētīšana un vētīšana ilgusi vairāk nekā divus mēnešus, pašā finiša taisnē Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš abos medijos vērsās pēc informācijas par konkursa norisi un iznākumu. Iemeslus, kas šo interesi izraisījuši, deputāts neskaidro, bet mediju nozares ekspertu vidū tas raisījis bažas par iespējamu vēlmi izdarīt politisku spiedienu uz konkursa iznākumu.

Galvenā redaktora amats sabiedriskajos medijos ir jauna pozīcija – to izveidot paredz jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Pretēji mediju ekspertu ieteikumiem, politiķi likumā ierakstījuši, ka galveno redaktoru izraugās medija valde, bet galavārds jāsaka SEPLP, kurā divus no trim locekļiem izraugās politiķi – Saeima un Valsts prezidents. Atbilstoši likuma prasībām oktobrī gan Latvijas Televīzija (LTV), gan Latvijas Radio izsludināja konkursus uz galvenā redaktora amatu, tomēr kandidāti rindā nestājās.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pastāstīja: „Pieteicās tikai daži kandidāti, un mēs sapratām, ka tur nav iespēju konkurencei, līdz ar to pagarinājām pieteikšanās laiku un piesaistījām atlases kompāniju “Fontes”, lai varētu paplašināt pretendentu loku.”

LTV galvenā redaktora amatam pirmajā atlases mēģinājumā nepieteicās neviens pretendents, tāpēc Televīzija rīkojās līdzīgi kā Radio – piesaistīja atlases kompāniju „Fontes”. Zemajai interesei bijuši vairāki iemesli, uzskata LTV vadītājs Ivars Priede.