Bērniem ar invaliditāti pienākas asistents, kas palīdz bērnus aprūpēt un nogādāt pie ārsta vai skolā. Taču realitātē to saņemt ir gandrīz vai neiespējamā misija. Asistentu nav, jo šis darbs ir novērtēts kā mazkvalificēts, tas ir zemu apmaksāts, prasa daudz birokrātisku papīru kārtošanu, turklāt darbiniekam nenodrošina nekādu sociālo atbalstu no valsts puses. Līdz ar to visbiežāk - spiesti, nevis no brīvas izvēles, par bērna asistentiem kļūst paši vecāki. Plašāk klausieties kolēģes no Latvijas Televīzijas Vitas Anstrates sagatavotajā ierakstā.

Velgas Polinskas dēlam Madaram ir dauna sindroms. Puisēns sācis apmeklēt bērnudārzu, un Velga uz pusslodzi atgriezusies darbā skolā. Velga ir viena no ļoti daudzām mammām, kuru īpašajiem bērniem asistenta nav. Tāpēc viņa pati ir asistente savam dēlam Madaram.

Gunta Ķilkute pati sākusi veidot asistentu sagatavošanas programmu, jo valstī tādas nav. Gunta divreiz nedēļā nāk pie Bendiku ģimenes vecākā dēla Hermaņa, par kuru plašāk stāstījām šīs rubrikas pirmajā sižetā. Asistentei ir medicīniskā izglītība, vēl studē psiholoģiju. Neslēpj aizvainojumu, ka asistents pielīdzināts mazkvalificētam darbam.