Biogāzes asociācija norāda uz atbalsta trūkumu biometāna ražošanas attīstībai Latvijā. Biogāzes ražotāji var veidot tiešu savienojumu ar gāzes pārvades vai sadales tīkliem vai nākotnē izmantot topošos centralizētos biometāna jeb zaļās gāzes ievades punkts. Plānots, ka pirmais biometāna ražotājs "Gaso" sistēmai pievienosies šī gada beigās.

Pirms gada valdība atbalstīja normatīvus, kas biogāzes ražotājiem paredz iespēju ievadīt saražoto gāzi kopējā dabasgāzes sistēmā. Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Kārkliņa ieskatā sistēma šobrīd nav motivējoša ražotājam, jo pašiem būvējot tiešu savienojumu ar gāzes pārvades vai sadales tīkliem nav paredzēts kāds atbalsts. Savukārt Latvijā plānotie četri centralizētie biometāna ievades punkti nav pietiekami stratēģiskās vietās un arī biometāna transportēšana no tālākām stacijām uz šiem punktiem ražotājiem radīs lielas papildu izmaksas.

Šobrīd Latvijā ir 46 biogāzes ražotāji, lielākoties lauksaimniecības sektorā, Kārkliņš lēš, ka no esošajām biogāzes stacijām biometānu ražot varētu 15 līdz 20 ražotāji. Tikmēr jau šobrīd to ražo divās biogāzes stacijās un vēl vienā tiek uzstādītas iekārtas, lai to sāktu ražot oktobrī.

Gāzes pārvades uzņēmuma "Conexus" pirmais centralizētais biometāna jeb zaļās gāzes ievades punkts Tukuma novadā tiks pabeigts 2025. gada sākumā. Patlaban norit iekārtu iegādes konkurss, saka "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Pārējie trīs gāzes ievades punkti iezīmēti Preiļos, Rudbāržu pagastā, kā arī Pļaviņu novadā.

Neskatoties uz to, ka tās ir pašu investīcijas, atsevišķi biogāzes ražotāji gan izrādījuši interesi par tiešu pieslēgumu arī "Gaso" sadales gāzes vadu sistēmai, saka "Gaso" projektu saskaņošanas daļas vadītājs Toms Strazdiņš.

Eiropas Savienībā izvirzītie mērķi līdz 2030. gadam paredz desmitkāršot biometāna ražošanu un ar to aizstāt 20% no visa Eiropas dabasgāzes gada patēriņa.