Bērnības smaržas, blēņas, sajūtas un prjaņiku garša. Klajā nākusi Dianas Bogdanovas debijas grāmata „Mana ome un vareņiki”, kurā autore stāsta par Ukrainā pavadīto bērnību, nacionālo virtuvi un dažādiem spilgtiem piedzīvojumiem, kuros klāt allaž bijusi viņas vecmamma. Lai gan stāsti tapuši vēl pirms kara Ukrainā, tagad šīm atmiņām esot vēl lielāka vērtība.

„Agrāk mēs neko neplānojām, bet tagad skaitām pagriezienus, krustojumus, notikumus. Un ja nu uz īsu brīdi iztēlojamies sevi kā bērnu, ceļu kā pirmo reizi ejam un dienu kā brīvdienu. Varbūt uz mirkli atkal nokļūsim tur, kur laiks ir bezgalīgs.”

Blakus noliekot mazā zelta rāmītī savas vecmammas melnbaltu fotogrāfiju, dzejoļu un prozas autore Diana Bogdanova savā debijas grāmatā „Mana ome un vareņiki” apraksta siltas atmiņas no bērnības, ko pavadījusi Ukrainā kopā ar savu vecomāti Vaļu. Vairāk nekā divdesmit savā starpā neatkarīgos stāstos autore caur piedzīvotām rotaļām, blēņām un mācībām vēstī par savu vecmammu – sirsnīgu, drosmīgu un gudru sievieti, kura savulaik bija izsūtīta, atzīta par tautas ienaidnieku un kura piedzīvoja golodomoru, Otro pasaules karu un zaudēja savu meitu.

Atminoties bērnības piedzīvojumus un blēņas, autore esot atcerējusies arī daudzas ukraiņu ēdienu receptes. Grāmatā aprakstīts kā var pagatavot tādus gardumus kā prjaņiki, šokolādes desa, borščs, pīrādziņi ar magonēm un vareņiki ar ķiršiem.

Atceroties vecmammas dziedāto šūpuļdziesmu, iesākumā Bogdanovai doma par grāmatu neesot bijusi. Pirmo stāstu viņa uzrakstījusi krievu valodā un to publicēja sociālajos tīklos, kur saņēmusi daudzus labus vārdus. Vēlāk publicēja arī otru stāstu, kuram pievienoja klāt arī vecmammas recepti. Un tikai pēc tam Bogdanovai radās doma atmiņas iesiet grāmatā. Zīmīgi, ka visi šie stāsti uzrakstīti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Autore atzīmē, ka cilvēki ikdienā ir steigā, taču svarīgi ir ieturēt pauzi un atdzīvināt savus stāstus no mazotnes un censties atminēties, kas bērnībā pašu ir ietekmējis.