Brīvības bulvāra alejā, Rīga, aplūkojama izstāde par šī brīža sajūtām

Par sajūtām, kādās šobrīd dzīvojam, ir stāsts izstādē "Tavu roku siltums man nesāp", kas tikko atklāta Rīgas centrā, Brīvības bulvāra alejā. Izstādē piedalās jaunie Latvijas mākslinieki un ukraiņu studenti, kas, bēgot no kara, šobrīd patvērušies Latvijā.

Izstādi veido trīs daļas, tā sākas ar ļoti tiešu un skaudru stāstu par karu, kam seko traumu dziedināšanas ceļš un visbeidzot – vēstījums par cilvēcības un mīlestības glābjošo spēku. Daļa no darbiem jau apskatāma, bet daļa vēl taps izstādes gaitā, un izstādi papildinās arī īpaša performanču programma.

"Izstādes nosaukums man atnāca nakts vidū. Bija jau tāds saspringts periods izstādes sagatavošanai, un tad tie vārdi vienkārši naktī atnāca – "Tavu roku siltums man nesāp". Šī izstāde arī uz to aicina, ka cilvēkam vienam pret otru ar fizisku kontaktu ir jārada siltums, nevis sāpes," – tā izstādes kuratore Antra Priede raksturo galveno vēstījumu, kas atklājas soli pa solim, izstaigājot visu izstādes ceļu Brīvības bulvāra alejā.

Komentārs par traģēdiju arī veido izstādes pirmo daļu. Tās autori ir ukraiņu studenti, šobrīd dzīvojoši Latvijā, katrs ar savu skaudru stāstu. Viņu vidū Katerina Ribakova, kuras dzimtā pilsēta ir Mariupole. Viņa izstādei izveidojusi Mariupolei veltītu triptihu.

Katerina stāsta, ka viņai bezgala sāpīgi redzēt, kas notiek šobrīd ar viņas dzimto pilsētu, ielām, pagalmu, draugiem, un savā darbā viņa atainojusi Mariupoles panorāmu, bet tā centrālais objekts ir šūpoles, tieši tādas, kādās viņa šūpojās savā pagalmā, kad bija bērns un kas visa notikušā kontekstā kļūst par ietilpīgu un daudzslāņainu simbolu. Darbs ir arī kā piemiņa visiem pilsētā bojāgājušajiem cilvēkiem.

Izstādē piedalās arī Marija Glinska, kas Latvijā ieradusies no karā smagi skartās Irpiņas. Marija atklāj, ka viņas darbā nav tiešu atsauču uz karu, jo tās skatītāju neuzrunā tik dziļi kā simbolisks vēstījums. Viņas audekla centrā ir roka, kas iemieso ļaunumu un tiecas iznīcināt irbenāju ar skaistajām, sarkanajām ogām, kas iztek kā asinis. Irbenājs ir ukraiņu nacionālais augs, tautai ļoti dārgs simbols.

Arī jaunā māksliniece Jūlija Jankavs no Ukrainas pilsētas Rovnas savos mākslas darbos par sāpīgo runā simbolu valodā, pāri visam akcentējot pārliecību, ka mīlestība tomēr ir spēcīgāka par jebkuru ļaunumu šajā pasaulē.

Jūlija, tāpat kā pārējās studentes, ir ļoti pateicīga Latvijai un Latvijas cilvēkiem par atbalstu.

Ukraiņu studentu vēstījumiem izstādē seko Latvijas jauno mākslinieku veikums - galvenokārt instalācijas un tēlniecības objekti, kas meklē traumu dziedināšanas ceļus un avotus, kas cilvēkam dod spēku pretoties ļaunumam. To vidū ir Roberta Bāliņa izmēros iespaidīgais darbs, kura kompozīciju veido trīs kaktusi, stāsta kuratore Antra Priede.

Izstādi turpina Lindas Gabarajevas darbs "Ligzda Rafaelam", kas ir veltījums ebreju izcelsmes poļu juristam Rafaelam Lemkinam, kurš Otrā pasaules kara laikā ieviesa terminu "genocīds". Izstāde savukārt noslēdzas ar vairākiem darbiem, kuros dominējošā sajūta ir maigums, siltums un mīļums.

Gata Šulca darbs ir sirsnīgs mīlestības apliecinājums saviem tuvākajiem, bet arī atsauce uz to, ka latviskajai mentalitātei nav raksturīgas ekspresīvas jūtu izpausmes, Anastasijas Bikovas objekts savukārt veidots tā, lai ikvienam rastos vēlme tam pieskarties.

Izstāde "Tavu roku siltums man nesāp" Brīvības bulvāra alejā tās gaitā tiks papildināta, un tajā notiks arī vairākas performances. Pirmā no tām būs šo trešdien, kurā piedalīsies Simonas Orinskas buto grupa.