„Es praktiski neredzēju, kā mani mazbērni aug, tāpēc, ka es visu laiku biju alkohola reibumā.” Tā stāsta Liene, kura nupat iznākusi no cietuma. Pēc ieslodzījumā pavadīta laika viņa saprata, ka nepieciešams jauns atbalsta plecs, jo vecie draugi var piedāvāt vien iedzert. Tādēļ Liene caur Valsts probācijas dienestu tika pie līdzgaitnieces. Likumpārkāpēju pārmaiņu procesā var iesaistīties ne vien institūcijas, bet arī sabiedrība, kļūstot par brīvprātīgajiem.

Sievietes vārds ierakstā ir mainīts, jo viņa piekrita sarunai anonīmi. Liene arī neatklāj iemeslu, kāpēc nonāca cietumā. Liene ieslodzījumā pavadīja trīs ar pusi gadus. Liene stāsta, ka vairs nav tik strauja, ir apdomīgāka.

Lienei bija problēmas ar alkoholu. Pirms ieslodzījuma dzēra katru dienu un daudz. Liene stāsta, ka viņai ir daudz bērnu, tagad arī mazbērnu. Viņas dzīve pirms ieslodzījuma pavadīta lielā dzeršanā. Tā sākusies, pārciešot traumu, par kuru viņa arī nevēlas stāstīt.

Pirmais pusgads cietumā esot bijis grūtākais, cīnoties ar atkarību. Kaut arī Liene sarunā ir izvairīga, neatklājot privātas detaļas, uzzinu, ka alkohols viņu ietekmēja ne tikai pieaugušā vecumā. Lienes vecāki arī slīka dzeršanas postā.

Atgriežoties brīvībā, viņai noteikta vēl gadu ilga probācijas uzraudzība. Lienei sabiedrībā palīdz atgriezties Lelde Beņķe-Lungeviča. Viņa ir brīvprātīgā probācijas dienestā. Liene skaidro, ka pēc ieslodzījuma jākārto daudz dokumentu, jāapmeklē dažādas iestādes. Viņai noder Leldes palīdzība. Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Liene vēlējās sev līdzgaitnieku.

Lelde probācijas dienestā ir brīvprātīgā apmēram divus gadus. Liene ir Leldes ceturtā aizbilstamā. Viņa stāsta, ka attiecības ar probācijas klientiem veidojas lietišķas, bet tajā pašā laikā draudzīgas un brīvas. Tas atkarīgs no aizbilstamā. Reizi divās trīs nedēļās tiekoties klātienē, pārējo laiku sarakstās vai sazvanās ar aizbilstamajiem.

Ikdienā Lelde ir rakstniece, tulkotāja. Ar brīvprātīgo darbu nodarbojas jau sen, taču šajā pieredzē viņa jūt, ka mainās līdz ar aizbilstamajiem.

Probācijas dienests līdzgaitniecību īsteno kopš 2015. gada. Mērķis ir iesaistīt sabiedrību likumpārkāpumu novēršanā. „Šī ir iespēja cilvēkiem nākt mums palīgā risināt problēmu, ko radījusi pati sabiedrība,” norāda Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius.

Līdzgaitniekus piesaista uzraudzības klientiem. Brīvprātīgais ar aizbilstamo kopā ir apmēram gadu, taču sadarbību var pārtraukt jebkurā brīdī. Pērn līdzgaitniecībā iesaistījās 75 brīvprātīgie. Dienesta vadītājs norāda, ka vērtīgi, ja šajā darbā iesaistās cilvēki, kuri reiz paši pielikuši punktu noziedzībai.

Līdzgaitniecība ir tikai viens no brīvprātīgā darba veidiem. Ir arī atbalsta un atbildīguma apļu brīvprātīgie un sertificēti izlīguma starpnieki. Aizvadītajā gadā atbalsta un atbildīguma apļos iesaistījās 17 brīvprātīgie, kuri grupā strādā ar dzimumnoziegumā notiesāto. Šos likumpārkāpējus nereti izslēdz no sabiedrības, un viņi jūtas vientuļi, tāpēc notiek darbs grupā.

Savukārt brīvprātīgie izlīgumā ir starpnieki cietušā un likumpārkāpēja sarunās, vienojoties par taisnīgu risinājumu. Pērn šādi starpnieki bija 26 cilvēki. Kad brīvprātīgie piesakās probācijā, viņus izvērtē. Pēc veiksmīgas intervijas pretendentus apmāca, stāsta dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta eksperts Elvis Dibaņins.

19 Dibaņins: (0:23) „Līdzgaitniecībā ir divu dienu apmācība. Jautājumu loks ir plašs: drošības jautājumi, saskarsmes jautājumi u.c. Atbildīguma un atbalsta apļu apmācības ir garākas, jo vesela diena veltīta virknei tēmu, ko vada speciālists dzimumnoziegumu jautājumos.”

Tieši šobrīd izsludināta jaunu brīvprātīgo pieteikšanās, kas noslēgsies augusta beigās.