LSM ziņās: Čaka memoriālajā dzīvoklī skatāma dzejnieka dzimtai veltīta izstāde

Gaidot Aleksandra Čaka 120.jubileju, Čaka muzejs gatavo virkni pasākumu, kam kulminācija iecerēta izcilā rakstnieka un dzejnieka jubilejas mēnesī – oktobrī. Jau 11.jūnijā muzejā atklās izstādi, kas ļaus iepazīt jaunus faktus par Čaka dzimtu. Izstādes nosaukums - ''Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes".

Izstāde ir Vidzemes ekspedīcijas rezultāts, kurā muzeja darbinieki devās pagājušajā vasarā un apmeklēja Vestienu, Bērzauni un Mārcienu.

Čaka muzeja vadītāja Antra Medne arī pēc daudziem muzejā nostrādātiem gadiem muzeja krājumu joprojām uzskata par neizsmeļamu aku. Pērn, kad sākās pandēmija, bija laiks atkal vairāk no tās pasmelties un secināt, ka krājumā ir gana daudz materiālu par Čaka tēva dzimtu, taču tajos bieži vien trūkst konkrētības par gadiem, cilvēkiem un vietām. Lai viestu skaidrību, muzeja darbinieki paši izlēma braukt uz Madonas rajonu, kas ir Čaka tēva dzimtā puse, stāsta Antra Medne.

Jānis Čadarainis dzimis "Kurzemnieku" mājās Bērzaunē, tās, diemžēl, nav saglabājušās, bet ekspedīcijas dalībnieki atrada bijušās mājas vietu un iezīmēja to kartē. Tāpat kā Tolkas-Vestienas pareizticīgo baznīcu, ko savulaik apmeklēja Čadaraiņu ģimene, bet no kuras šobrīd palikušas vien ar kokiem un krūmiem aizaugušas drupas.

Bet labā ziņa ir tā, ka joprojām pastāv "Pelādu" mājas, kur dzīvoja Čaka tēva brālis Pēteris, kurš bija arī Čaka krusttēvs.

Ar Bērzauni saistās vēl kāds ļoti interesants fakts. Kā zināms, padomju laikā pionieru vienības visbiežāk sauca dažādos cīņu un darba varoņu vārdos, bet Gaiziņa pamatskolas pionieru vienība nesa Aleksandra Čaka vārdu. Tas ir tiem laikiem netipiski. Protams gan, ka viņi tolaik vēl nezināja, ka aptuveni pēc 10 gadiem Čaku vispār skolās aizliegs pieminēt.

Izstādē līdzās ekspedīcijā iegūtām vizuālām liecībām un faktiem aplūkojami arī vēsturiski materiāli, kuru galvenais varonis ir Čaka tēvs Jānis Čadarainis. Viņam ir milzīga loma Čaka personības veidošanā, tieši no tēva Čaks mantoja interesi par literatūru. Tēvs arī pats jaunībā rakstīja dzeju un izstādē redzams arī viņa rokrakstā rakstīts dzejolis "Ai, cik jauki tas!". Bet pēc profesijas tēvs bija drēbnieks un savukārt šīs viņa prasmes ietekmēja Čaka ģērbšanās stilu, kas allaž bija elegants un gaumīgs, Čaks vienmēr bija džentlmenis no galvas līdz kājām.

Izstādē skatāms tēva drēbnieka meistara diploms, šķēres, saimniecības grāmata un citas liecības par viņa dzīvi un personību.

Izstādei par Čaka dzimtu jūlija nogalē sekos grāmata un izstāde, kurā savu skatījumu uz Čaku atklās somu dzejniece un tulkotāja Heli Lāksonena. Bet Čaka 120. jubilejas kulminācija būs oktobrī, kad būs izveidotas īpašas pastaigas pa Čaka vietām Rīgā, pie Čaka muzeja ēkas atklāts mākslinieka Aivara Vilipsona veidots cilnis, bet Rīgas mākslas telpā notiks vērienīga izstāde, kuras atslēgas vārdi ir kustība, attīstība un kaisme un kurā vizuāls stāsts saplūdīs ar Čaka dzeju un dziesmām ar viņa vārdiem.

Čakam veltītās lielās izstādes nosaukums būs ''No Aleksandra līdz Čakam'':