Ceļā uz neatkarību: Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts "Par Daugavas likteni domājot"

Pēc diviem mēnešiem, 4.maijā, apritēs 30 gadu kopš Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. To atzīmējot, Latvijas Radio sākam raidījumu ciklu, veltītu mediju lomai ceļā uz 4.maiju.

Pirmajā raidījumā stāsts par leģendāro Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu „Par Daugavas likteni domājot”. To publicēja laikraksts „Literatūra un Māksla” 1986. gada 17. oktobrī, un tajā autori tam laikam nedzirdēti drosmīgi iestājās pret Vissavienības megaprojektu - Daugavpils HES celtniecību.

Rakstam bija sprādzienam līdzīgs efekts, Latvijā sākās vērienīgi sabiedrības protesti, un notika gluži vai neticamais – gadu vēlāk projektu atcēla, kaut arī tam jau bija iztērēti miljoni.

Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos. Nav nejauši, ka rakstu publicēja „Literatūra un Māksla”, kurā jau kopš 80.gadu sākuma valdīja varu kaitinošs brīvdomības gars.

„Vai no 2000.gada viedokļa paraugoties, mēs pašlaik nerisinām svarīgas enerģētiskas problēmas ar tvaika mašīnas laika metodēm?”

Šis ir viens no provocējošajiem jautājumiem, ar kuru pie lasītājiem vēršas Dainis Īvāns un Artūrs Snips savā rakstā „Par Daugavas likteni” domājot. Ir 1986.gada rudens. Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbi norit jau kopš 1979.gada un tiem iztērēti 12 miljoni rubļu.

Autori rakstā atļaujas apstrīdēt mega projekta lietderību, apsverot zaudējumus, ko tas nesīs Latvijas ekonomikai, ekoloģijai un kultūrvidei.

Atceroties vēstures notikumus, lūkojamies uz mūsdienu medijiem un to lomu šodien. Vērtē Latvijas Universitātes Filozofiijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.