Tāpat kā visi, arī sociālās aprūpes centri cieš no cenu kāpuma. Dārgāki kļuvuši tikpat kā visi izdevumi: elektrība, apkure, pārtika, zāles, transports un citi. Katra no iestādēm cenšas taupīt kā nu māk. Kāds apturējis labiekārtošanas darbus, vēl kāda iestāde atteikusies no pasākumiem klientiem. Centri dara visu, lai klienti neciestu un saņemtu likumā noteikto pakalpojumu kopumu nepieciešamajā kvalitātē.

Visi Latvijas Radio aptaujātie sociālie aprūpes centri norāda, ka cenu kāpums ir ietekmējis to darbību. Valsts sociālās aprūpes centram „Kurzeme” ir sešas filiāles. Sadārdzinājums ir manāms vairākos pakalpojumos, taču viens no lielākajiem izaicinājumiem centram ir kurināmā iegāde, saka VSAC „Kurzeme” direktors Visvaldis Gūtmanis. Tāpat iestādes budžetu ietekmē pārtikas cenu kāpums, kur šobrīd sadārdzinājums sasniedzis pat 30 procentus.

Kurināmā, elektrības un pārtikas sadārdzinājuma dēļ Valsts sociālās aprūpes centrs „Zemgale” ir apturējis savus attīstības plānus, saka direktors Kristaps Keišs. Tāpat tiek pirktas lētākās preces. Keišs stāsta, ka iestāde ar ēdinātājiem noslēgusi ārpakalpojuma līgumu, tāpēc šajā pozīcijā sadārdzinājumu neizjūt.

Taču arī degvielas sadārdzinājums ietekmē centra darbību, jo ir grūti piesaistīt darbiniekus. Nereti daudzi strādājošie uz darbu dodas ar automašīnu, braucot no citām pašvaldībām. Nokļūšana uz darbu ir sadārdzinājusies, tāpēc gadās, ka strādājošais uztiec darbu par labu ģeogrāfiski tuvākai darbavietai, bet ar zemāku atalgojumu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc iestādē ir vakantas aptuveni 50 vietas. Uz šo kā galveno problēmu norāda Valsts Sociālās aprūpes centra „Rīga” vadītāja Elvīra Kisele. Tāpat kā citi centri, arī „Rīga” mēģina taupīt.

Sadārdzinājumu uzskaita Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” finansiste, direktora pienākumu izpildītāja Veneranda Ādama. Viņa saka, ka iestāde pērk tikai pašu nepieciešamāko. Nekādas papildu aktivitātes, piemēram, ekskursijas vairs neorganizē. Iestāde, kurai ir piecas filiāles ar kopējo klientu skaitu vairāk nekā 800 cilvēki, cer uz papildfinansējumu no Labklājības ministrijas.

Visi iepriekš minētie ir Valsts sociālās aprūpes centri, kas ir Labklājības ministrijas padotībā. Kopumā tie ir četri centri ar 25 filiālēm. Tur uzturas aptuveni pieci tūkstoši cilvēku ar redzes un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī bāreņi.

Likumā noteikts, ka aprūpes centru klients par pakalpojumu maksā 85% no savas pensijas, savukārt atlikusī daļa – 15% paliek viņam paša tēriņiem. Tāpēc, vaicājot Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktoram Aldim Dūdiņam, vai cenu kāpums ietekmēs klientu līdzmaksājumu, viņš skaidro: "Iepriekšējā krīzē bija tā, ka likumdevējs, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, kabatas naudu samazināja. Bija 10%. Skatīsimies, kāda būs situācija. Operatīvi vērosim un mēģināsim risināt."

Ministrijas pārstāvis norāda, ka kabatas naudas samazinājums ir galējais risinājums. Vispirms ministrija meklēs papildu līdzekļus. Dūdiņš no Labklājības ministrijas saka – situācija institūcijā ir atšķirīga. Tām filiālēm, kurām ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar pakalpojuma sniedzējiem, tur cenu kāpuma ietekme ir neliela. Savukārt Latvijas Radio visi Valsts sociālās aprūpes centru vadītāji norāda, ka sadārdzinājuma ietekmē ir krietni jūtama.

Atšķirīgs finansējuma modelis ir pašvaldību un privātajiem sociālās aprūpes centriem, taču uz tiem attiecas tā pati likuma norma par 15% kabatas naudas. Ja pašvaldības sociālās aprūpes centrā ar klienta 85% no viņa pensijas nepietiek, lai nosegtu izmaksas, tad pēc likuma atlikušo summu ir jāmaksā viņa tuviniekiem. Taču, ja radinieki naudu nedod, tad pašvaldība nosedz trūkstošo daļu. Un tad jau tiesas ceļā piedzen naudu.

Rīgā ir trīs pašvaldības sociālās aprūpes centri ar 656 vietām. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne stāsta, ka centri izjūt cenu sadārdzinājumu. Jau šobrīd ir vērojamas iedzīvotāju rindas uz sociālās aprūpes centriem. Paredzams, ka, situācijai pasliktinoties, rindas kļūs tikai garākas.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska teic, ka valstij jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji spētu paši par sevi parūpēties ārpus institūcijas. Par cenu sadārdzinājuma ietekmi Tiesībsargs šobrīd nav saņēmis nevienu iesniegumu no sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, taču Rezevska paredz, ka tādi tiks saņemti.