Vien mazāk nekā puse ieslodzīto cietumā sodu izcieš pirmo reizi. Trešdaļa aiz restēm atrodas četras vai pat vairāk reizes. Atkarības, dzīvesvietas trūkums, nespēja atrast darbu un atgriešanās noziedzīgajā vidē ir pamatproblēmas, kāpēc bijušais ieslodzītais nespēj iekļauties sabiedrībā. Kā notiesātos gatavo atbrīvošanai un vai cietuma ēna seko līdzi arī pēc tā atstāšanas?

Aptuveni ceturtajai daļai notiesāto piespriestais brīvības atņemšanas soda ilgums ir no pieciem līdz desmit gadiem. Atrodoties cietumā ilgi, pasaule otrpus mūrim var šķist sveša un pat nedaudz biedēt. Ne visi spēj jaunajā dzīvē iekļauties. Taču vai sabiedrība gatava pieņemt bijušo ieslodzīto?

Pagājušajā gadā no cietuma atbrīvoja 1865 notiesātos. Lielākā daļa jeb 92% cietumu pameta, sagaidot soda termiņa beigas. Savukārt tikai 5% notiesāto cietumu atstāja nosacīti pirms termiņa, mazāk par 3% - nosacīti pirms termiņa ar elektronisko uzraudzību. Lēmumu par pirmstermiņa atbrīvošanu pieņem tiesa, saņemot Valsts probācijas dienesta izvērtējumu par notiesāto.

Pagājušajā gadā probācijas dienests saņēma 440 pieteikumus sagatavot izvērtējumu pirmstermiņa atbrīvošanai. Prakse rāda, ka aptuveni 60% tiesa noraida lēmumu un ieslodzītais turpina izciest sodu.

Pirmstermiņa atbrīvošanā ņem vērā, vai notiesātais sasniedzis noteikto resocializācijas rezultātu, vai persona risinājusi savas psiholoģiskās problēmas, kas noveda pie nozieguma izdarīšanas, vai gāja uz konsultācijām pie psihologa. Tāpat skatās, vai notiesātais atbilstoši savām iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis vai sācis atlīdzināt radīto kaitējumu, kā arī, vai pēc atbrīvošanas ir darbs.

Taču ir vēl citi veidi kā ieslodzītos atbrīvo: amnestija, apžēlošana, ja notiesātajam ir kāda psihiska saslimšana vai smaga slimība, kas liedz turpināt soda izciešanu, kā arī, ja Latvijā izpilda ārvalsts spriedumu, bet to atceļ.

Jebkurš notiesātais vienu reizi var pretendēt uz apžēlošanu. Šo lūgumu apstiprina vai noraida prezidents, konsultējoties ar īpaši izveidotu komisiju. Egila Levita prezidentūras laikā ir apžēloti 14 ieslodzītie.

Pusgadu iepriekš notiek gatavošanās ieslodzītā atbrīvošanai. Vispirms cietuma administrācija informē pašvaldību, ka ieslodzīto atbrīvos, lūdzot noskaidrot, vai iepriekš deklarētajā dzīvesvietā var atgriezties. Ja mājvietas vairs nav, iestāde sāk meklēt citas vietas. Pārsvarā tās ir patversmes.

Pērn 305 ieslodzītajiem pēc atbrīvošanas nebija noteiktas dzīvesvietas. Savukārt 13 atteicās saņemt palīdzību, stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes Resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova.