Latvijā viena vecāka ģimenēm papildus vienreizējam bērna piedzimšanas pabalstam un ikmēneša ģimenes pabalstiem ir iespēja saņemt minimālos uzturlīdzekļus jeb tauta dēvētos alimentus no vecāka, kurš tos nenodrošina. Ministru  kabinets noteicis, ka līdz septiņu gadu vecumam tie ir 25% no minimālās mēneša algas un līdz bērna 18 gadu vecumam 30% no minimālās algas.

Ja viens no vecākiem šādus līdzekļus ik mēnesi nenodrošina, tad otram ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda. Šajā gadā fonds līdz bērna septiņu gadu vecumam maksā 103 eiro mēnesī. Tālāk līdz 18 gadu vecumam – 122 eiro mēnesī un līdz 21 gada vecumam tikpat, tikai tad, ja jaunietis turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā.

2019.gada septembrī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus vairāk nekā 27 tūkstošiem (27 463) iesniedzēju un ar ikmēneša uzturlīdzekļiem nodrošināja ap 38 tūkstošiem (38 337) bērnu. Garantiju fonds maksā uzturlīdzekļus tad, ja naudu neizdodas iegūt no uzturlīdzekļu parādnieka. 2018. gadā garantiju fonds uzturlīdzekļos izmaksāja vairāk nekā 49,6 miljonus eiro un no tiem 7,9 miljonus eiro izdevās iekasēt no parādniekiem. To skaits šī gada septembrī bija jau vairāk nekā 41 tūkstotis (41 203) un 95% no tiem ir vīrieši.

Jāteic, ka parādnieku skaitam ir pieaugoša tendence. Proti, 2018. gadā parādnieku bija par 11 tūkstošiem vairāk nekā 2014. gadā. Iespējams, ka parādnieku skaits pieaug tāpēc, ka aizvien vairāk tiek ziņots par alimentu nemaksātājiem. Valsts no parādniekiem cenšas iekasēt naudu un pozitīvi, ka regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs pēdējos gados patiesi ir ievērojami pieaudzis  no 2,6 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 7,9 miljoniem eiro 2018. gadā. Tas nozīmē, ka pašreiz ieviestie parāda piedziņas mehānismi pierādījuši savu efektivitāti.