Noslēdzam ierakstu sēriju par civilo aizsardzību Latvijā, kurā esam pētījuši un skaidrojuši Latvijas gatavību “X” stundai, sākot no valsts iestādēm līdz pat iedzīvotājiem, – cik sagatavoti un droši varam justies, un cik informēti un zinoši esam mēs paši?

Šajā ierakstā pievērsīsimies tam, kā mēs paši varam sagatavoties “X” stundai, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu savu un tuvinieku drošību un izdzīvošanu krīzes vai ārkārtas situācijās. Tas palīdz būt pašpietiekamiem un ātri reaģēt, kad pieejamie resursi vai palīdzība varētu būt ierobežota vai aizkavējusies.

Kāpēc “X” stundā pirmās 72 stundas ir svarīgas? Kas krīzes situācijās notiks ar mūsu naudu? Vai veikalos būs pieejama pārtika un citas preces? Un cik droši mēs šobrīd Latvijā varam justies?

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā Aizsardzības ministriju un citas Latvijas drošības iestādes, un iekšlietu struktūras, ir mudinājis radīt iedzīvotājiem dažādus informatīvus materiālus, organizēt apmācības un seminārus, par rīcību krīzes situācijās, kas ļauj cilvēkiem individuāli sagatavoties, lai, pienākot “X” stundai, neapjuktu, nebaidītos un skaidri zinātu, kā rīkoties.

Viens no visskaļāk izskanējušajiem ieteikumiem ir “72 stundu somas” sagatavošana, kurā ir visas nepieciešamās lietas “X” stundai, piemēram, pārtika, ūdens, medikamenti, svarīgi dokumenti, silts apģērbs, lukturītis, baterijas, un daudzas citas lietas.

Lai gan “72 stundu” buklets tapis jau pirms pāris gadiem, es pati savu “72 stundu somu” neesmu sagatavojusi, taču par iespējamo karu vai militāru iebrukumu esmu domājusi visai bieži, tāpēc mājās ir nelieli pārtikas krājumi, ūdens, svarīgākie medikamenti, un citas lietas, ko, pienākot “X” stundai, ceru ātri salikt vienā somā.

Bet vai citi cilvēki arī ir domājuši par savu rīcību “X” stundā? Lai to noskaidrotu, devos Rīgas ielās, kur lielākā daļa uzrunāto cilvēku gan godīgi atzīst, ka nav ne dzirdējuši par ministrijas veidotajiem bukletiem un “72 stundu somu”, ne arī citā veidā gatavojušies iespējamam karam vai militāram iebrukumam Latvijā.