Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams darba roku trūkums. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvajiem datiem, 25.septembrī reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija samazinājies līdz 5,3% un bez darba bija 47,5 tūkstoši iedzīvotāju. NVA datu bāzē bija arī 21,8 tūkstoši brīvu darba vietu un vismaz daļu no tām labprāt aizpildītu cilvēki ar invaliditāti. Liela daļa no tiem negrib tikai sēdēt mājās un saņemt pabalstus, bet arī justies vajadzīgi un papildus nopelnīt.

Septembra sākumā NVA bija reģistrējušies 6674 bezdarbnieki ar invaliditāti. Lai gan šogad gandrīz 2,6 tūkstošiem cilvēku ar veselības problēmām ir izdevies atrast darbu, viņu vidū daudzi ir arī ilgstošie bezdarbnieki, kas darbu nevar atrast pat trīs gadus. Par NVA populārāko pasākumu – subsidētajām darba vietām, kas paredzētas cilvēkiem ar invaliditāti, stāsta Nodarbinātības pasākumu departamenta direktora vietniece Vineta Leončika.

Protams, ne visi cilvēki ar invaliditāti ir reģistrējušies NVA. Kad Ievas Rosnes dēls, kam ir invaliditāte, pēc skolas pabeigšanas nevarēja atrast darbu, Ieva izveidoja darba meklēšanas platformu internetā „Faveo”, kur, aizpildot anketu, vieglāk satikties darba devējiem un cilvēkiem ar veselības problēmām.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča vērtē, ka pasākumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai Latvijā ir, bet tie nav līdz galam pārdomāti. Viņa vērtē, ka atrast darbu ir vienkāršāk, ja ir vieglāka invaliditāte un labāka izglītība, bet noteicošais joprojām ir darba devēja labā griba.

Gunta Anča arī stāsta, ka citās valstīs izveidota īpaša kvotu sistēmu un tas nozīmē, ka katrs darba devējs pieņem darbā noteiktu procentu jeb noteiktu skaitu cilvēku ar invaliditāti.

Protams, cilvēkus ar veselības problēmām nevar nodarbināt visās nozarēs, bet, domājot par viesstrādnieku ievešanu, vērts apsvērt arī iespēju dot darbu cilvēkiem ar invaliditāti.