LSM ziņās: Barikādes nebija spontāns lēmums. Saruna ar Romualdu Ražuku

Pirms 30 gadiem šajā dienā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma Daugavmalā sanāca apmēram 500 tūkstoši cilvēku, lai paustu atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei un nosodītu bruņotās akcijas Lietuvā, kur iepriekšējā naktī padomju armijas tanki un lodes laupīja dzīvību 14 Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem. Notikumi Lietuvā īsā laikā mobilizēja brīvprātīgos Latvijas stratēģiski svarīgo objektu aizsardzībai, un šis laiks vēsturē iegājis ar nosaukumu “1991. gada barikādes”. Latvijas Radio ēterā – intervija ar tā laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, kurš tikko sarakstījis grāmatu “Latvijas Tautas fronte barikādēs”.

Veidot barikādes nebija spontāns lēmums Lietuvas notikumu iespaidā, kā tas varbūt šķita no malas.

“Ko jūs, mēs gatavojāmies barikādēm kopš 1990. gada 15. maija. Toreiz saulainajam 4. maijam sekoja Interfrontes uzbrukums Augstākajai Padomei. Viņi mēģināja ielauzties un tādā veidā veikt apvērsumu,” saka Ražuks.

Sekoja Tautas frontes paziņojums – ja turpināsies šādi uzbrukumi, LTF patur sev tiesības aicināt simtiem tūkstošu savu piekritēju visā Latvijā braukt uz Rīgu un sargāt Augstāko padomi. Vēlāk jau radās doma dibināt pašaizsardzības vienības.

“Sākās šis domāšanas process – ko tad mēs darīsim, kad viņi nāks,” atceras toreizējais LTF priekšsēdētājs.

Sākotnēji nebūt nebija domas tieši par barikāžu celšanu – tikai vēlāk šis vārds iegājās kā visu saspringto 1991. gada janvāra notikumu simbols.

“Ja jūs paprasīsiet lietuviešiem par barikādēm, viņi nesapratīs, par ko jūs runājat. Lietuvieši to sauca “sausio tryliktoji“ - trīspadsmitais janvāris. Tās dienas traģisms izpletās un ar to apzīmēja visu 1991. gada janvāra krīzi. Mēs sākumā runājām par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. Jau novembrī mums bija slepena sapulce, un tur es no Voldemāra Jaroņa pirmo reizi dzirdēju kaut ko līdzīgu. Bet viņš runāja par ceļu un ielu aizsprostojumiem. Viņš bija pulkvedis padomju armijas rezervē, un viņš no krievu „zagražģeņije“ tos sauca par nosprostojumiem,“ atceras Ražuks.