Pērn Centrālā statistikas pārvalde veica pētījumu par dzīves kvalitāti deviņās Latvijas valstspilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Iedzīvotāji izteica savu viedokli par tādiem pakalpojumiem kā pilsētas infrastruktūra, izglītība, veselības aizsardzība, drošības jautājumi, pašvaldību iestāžu darbs un pārvietošanās paradumi. Izrādās, ka iedzīvotājus pilsētās visvairāk apmierina kultūras dzīve un izglītības iespējas, bet visvairāk neapmierina mājokļu pieejamība.

Aptauja liecina, ka iedzīvotāji pilsētās visvairāk ir apmierināti ar kultūras dzīvi, stāsta inovāciju kustības „VEFRESH” valdes loceklis Viesturs Celmiņš.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs seko līdzi dzīves kvalitātei visās trīs Baltijas valstīs un vērtē, ka Rīgas iedzīvotāji no Viļņas un Tallinas iedzīvotājiem atpaliek gan ienākumu, gan dzīves kvalitātes ziņā. Tomēr, kā liecina SKDS aptaujas, rīdzinieki pērn bija apmierināti gan ar plašo kultūras piedāvājumu galvaspilsētā, gan atkritumu apsaimniekošanu.

Viesturs Celmiņš no „VEFRESH” gan vērtē, ka joprojām pārāk maz rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu.

Savukārt Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka pēdējā gada laikā rīdzinieki visvairāk ir neapmierināti ar komunāliem pakalpojumiem, īpaši siltumapgādi. Te gan noteicošais bija cenu kāpums, līdz ar to arī nepieciešamība pēc sociālās palīdzības.

Pilsētplānotājs Neils Balgalis uzsver, ka, domājot par attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos, jādomā gan par mājokļu pieejamību un atjaunošanu, gan uzņēmējdarbības attīstību.

Dzīves kvalitāte ir komplekss pasākumu kopums, kam ir izšķiroša nozīme brīžos, kad jāpieņem svarīgi lēmumi – kur strādāt, kur dzīvot un kur audzināt bērnus.