16. septembrī Dailes teātrī priekškars vērsies pirmajai sezonas pirmizrādei "Farinelli un karalis", kas tapusi pēc mūsdienu britu autores Klēras van Kampenas lugas. Režisors Viesturs Kairišs iestudējumu raksturo kā krāšņu kostīmdrāmu ar dziļu un aktuālu vēstījumu.

Lugas centrā ir 18.gadsimta notikumi Spānijas karaļa Filipa V galmā, kad tur ierodas dievišķās balss īpašnieks – kastrāts Farinelli, lai ar savu balsi dziedinātu karaļa depresiju. Skaudrs smeldzīgums lugā mijas ar asprātību un humoru, ko izrādē izspēlēs spoža aktieru buķete, liela vieta izrādē būs arī mūzikai.

Viena no Dailes teātra šīs sezonas kopējām iezīmēm ir tā, ka taps daudz jaunu muzikālo izrāžu. Mūzikai būs ļoti svarīga loma arī pirmajā jauniestudējumā "Farinelli un karalis", ko režisors Viesturs Kairišs raksturo kā izrādi ar barokāli operisku struktūru.

Baroka laiks bija galējību laiks, kad vislielākā greznība pastāvēja līdzās visdziļākajam postam, un ar šo kontrastu kultūru labi saderējās arī mākslīgi veidotā kastrātu balss, kad dievišķs skanējums tika panākts ar asiņainas ķirurģijas iejaukšanos. Eņģelis ar nazi rokā – tāda ir Viestura Kairiša metafora baroka skaistumam, kas jau mūsdienu kontekstā dod iespēju runāt par skaistuma cenu un būtību visplašākajā nozīmē;

Mūsdienu britu autores Klēras van Kampenas luga aizved uz 18.gadsimtu, Spānijas karaļa Filipa V galmu, kad tur ierodas dievišķās balss īpašnieks – slavenais itāļu kastrāts Farinelli, lai ar savu balsi dziedinātu karaļa depresiju un paranoju. Luga jau paredz, ka Farinelli lomai ir divi atveidotāji – aktieris un dziedātājs. Dailes teātra izrādē tie būs Artūrs Skrastiņš un soprāns Rūdis Cebulis, stāsta Viesturs Kairišs.

Spānijas karaļa Filipa V lomā redzēsim Ģirtu Ķesteri, bet Izabella Farnēze būs Rēzija Kalniņa. Bet Viestura Kairiša jaunieviesums izrādē ir vēl viens tēls – zirgs. Teātris to iegādājās vienīgajā vietā pasaulē, kur ražo zirga manekenus dabiskā zirga izmērā, un šī ražotne atrodas Dienvidāfrikā. Pēc tam teātris uzaicināja arī treneri no ārzemēm, kurš apmācīja, kā ar šādu manekenu strādāt.

Teātra direktors Juris Žagars to dēvē par traumu teātra budžetam, bet cer, ka tas attaisnosies, tāpat kā citas Kairiša līdzšinējās trakās idejas. Kāpēc šāds zirgs bija vajadzīgs – skaidro režisors.

Kopumā Dailes teātris piedāvās sešu jaunu iestudējumu pirmizrādes Lielajā zālē un vismaz piecus jauniestudējumus Mazajā zālē.Teātra direktors Juris Žagars uzsver, ka tos visus var raksturot ar vārdiem - oriģināli, ekskluzīvi un izaicinoši.To pieprasa Dailes teātra specifika, jo – pēc Žagara vārdiem - kā liels teātris tas nevar atļauties knibināties, tam ir vajadzīgi vērienīgi un ambiciozi darbi.

Viens no tādiem būs arī Ibsena "Brands". Leģendām apvīts ir kādreizējais Arnolda Liniņa iestudējums, bet jauno interpretāciju veidos Viesturs Kairišs, tā būs muzikāla izrāde, kurā Branda lomu atveidos Ieva Segliņa. To pamatojot, režisors stāsta, ka ilgi domājis, kas ir Branda ekvivalants mūsdienu pasaulē, secinot, ka tā varētu būt neomarksistiski orientēta radikāli kreisa sieviete, kas cīnās par līdztiesību, ignorējot reālās dzīves robežas.

Vērienīgs tiek solīts arī Leonarda Bernsteina mūzikla "Kandids" iestudējums ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, ko iestudēs Gatis Šmits un kurā galveno lomu dziedās Daumants Kalniņš. Ar šo izrādi Daile metīs izaicinājumu Nacionālajai operai un tajā liks lietā arī savas jaunās tehniskās iespējas, stāsta Juris Žagars.

Lielajā zālē taps arī Stīvena Edlija Girgisa provokatīvā luga "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu", Mārtina Makdonas melnā komēdija "Īru miroņgalvas" un Bertolda Brehta "Kaukāziešu krīta aplis". Bet jau šo piektdien būs skatāma pirmā šīs sezonas Dailes pirmizrāde "Farinelli un karalis".