Nu jau kādu laiku Krievijā faktiski nav neatkarīgās preses. Viens no pēdējiem izdevumiem, kas apturēja savu darbību, bija ietekmīgākais laikraksts „Novaja gazeta”, kuru nespēja glābt pat tās galvenais redaktors – pērnā gada Nobela miera prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs. Taču izdevums ir atradis veidu, kā turpināt savu darbu. No šodienas darbu sāk jauna mājaslapa novayagazeta.eu. Tās galvenais redaktors ir līdzšinējais Dmitrija Muratova vietnieks - Kirils Martinovs. Viņš un daļa no jaunā izdevuma redakcijas ir pārcēlušies uz Latviju. Par jauno izdevumu, nākotnes plāniem un redzējumu par Krieviju Kirils Martinovs stāstīja sarunā ar mūsu kolēģi Marinu Kovaļovu.

Kirils Martinovs: Mūsu jaunais medijs saucas „Novaja Gazeta.Europa”. Mūsu izdevums „Novaja Gazeta”, manuprāt, ir zināms daudziem gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē un, protams, Krievijā. Tas ir laikraksts, kura galvenais redaktors pagājušajā gadā saņēma Nobela miera prēmiju. Mēs esam pazīstami ar savām reportāžām un pētījumiem. Krievijā faktiski ir ieviests aizliegums žurnālistu profesionālai darbībai. Tāpēc, lai arī mēs Krievijā esam nevis aizvērušies, bet apturējuši savu darbu, mēs izdomājām, ka būtu noderīgi izveidot paralēlu platformu, kurā mēs jau tagad varētu brīvi runāt par svarīgām un visus satraucošām tēmām. Pirmkārt, jau, protams, par karu un tā sekām, nebaidoties no Krievijas cenzūras. Šim medijam būtu jākļūst par balsi tiem Krievijas iedzīvotājiem, tiem krievvalodīgajiem un tiem krieviem, kuri šajā karā atbalsta Ukrainu un Eiropu un kuriem miers un spēja sadzīvot ar saviem kaimiņiem ir tāda kā bāzes lieta. Un tas viss par spīti tam, ko saka Krievijas propaganda.

Latvijas Radio: Kādās platformās būs atrodams šis jaunais medijs? Vai tā ir interneta vietne, "YouTube" kanāls, "Facebook" lapa? Kas tieši?

Mēs pašlaik esam atvērušies kā vairāku sociālo tīklu apkopojums. Krievijas auditorijai, pirmkārt, tas ir "Telegram", kurš joprojām nav pakļauts cenzūrai. Tāpat tas ir "YouTube" kanāls un "Twitter", kuru mēs redzam kā pirmo daudzvalodīgo kanālu. Tur mēs runāsim ar saviem lasītājiem ne tikai krieviski, bet arī angliski, vāciski un ļoti ceram, ka arī latviski.

Šajā nedēļā mēs palaižam arī mūsu mājas lapu. Tā kā mēs tomēr esam avīze, mums gribētos kaut ko izdot arī drukātā formātā. Varbūt ne kā avīzi, kas iznāk vienu vai vairākas dienas nedēļā, bet kā mūsu labāko darbu apkopojumu.

Rīgā mēs gribam izveidot divas avīzes – gan latviski, gan krieviski, lai izrādītu cieņu abām auditorijām.

Pastāstiet par savu komandu! Kas strādās šajā jaunajā medijā?

Tā ir ļoti jauna komanda, un laikam jāsaka, ka viņi maz ko zaudēs, ja uz laiku žurnālistikas dēļ pārraus savus sakarus ar Krieviju un Maskavu. Diemžēl mēs lielāko daļu no šiem cilvēkiem esam spiesti turēt noslēpumā, jo Krievijas varas iestādes var piemērot pret viņiem sankcijas par godprātīgu sava darba pildīšanu

Vai tas nozīmē, ka liela daļa no šīs komandas joprojām atrodas Krievijā?

Es to parasti nekomentēju, bet paralēli tam daudziem ir arī ģimenes un vēlme kādreiz Krievijā atgriezties.

Vai jūsu mājaslapā plānojat rakstīt arī par notikumiem šeit Latvijā?

Protams. Tad, kad mēs šeit atveram savu redakciju, mēs domājam arī par to, kā ziņot par vietējiem notikumiem un problēmām. Mums tas ir svarīgi un mēs arī saprotam, ka pašlaik pēc kara sākuma un propagandas padzīšanas ir novērojams tāds kā informatīvais vakuums krievu valodā. Savu spēju robežās mēs centīsimies šo vakuumu aizpildīt. Jāsaprot gan, ka mums vēl trūkst zināšanu par vietējiem notikumiem, politisko spēku sadalījumu vai sociālajiem jautājumiem. Mēs to visu pētīsim. Un te es atgādināšu, ka mums ir arī projekts, kurš jau no sākuma bija orientēts uz Baltijas valstīm – "NG Baltija". Šis projekts netiek slēgts un mēs ar to sadarbosimies, un ar tā palīdzība veidosim saikni ar vietējo sabiedrību.