Daugavpilī dzīvojošie Krievijas pilsoņi nevēlas doties uz Pleskavu, bet tieši turp visdrīzāk viņus izraidīs, – ar neslēptu satraukumu stāsta tie, kuri nav nokārtojuši latviešu valodas zināšanu pārbaudi un vēl nav saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

Izraidīšana no Latvijas draud ap tūkstotim Krievijas pilsoņu, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija.

Daugavpils domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, deputāte no partijas „Saskaņa”, pašvaldības iestādes „Vienības nams” struktūrvienības „Krievu kultūras centrs” vadītāja Nataļja Kožanova savās iedzīvotāju pieņemšanās dienās ikreiz sastopas ar daugavpiliešiem, kuru dokumenti Latvijā zaudējuši spēku. Tie ir iedzīvotāji, kuri savulaik izvēlējušies kļūt par Krievijas pilsoņiem un tagad par to bargi maksā. Katram no viņiem savs dzīves stāsts, kas vairumā gadījumu nav saistīts ar Krieviju un katram arī savs risinājums, saņemot vēsti par izraidīšanu no Latvijas.

„Ziniet, daži negrib neko darīt, viņiem ir depresija, ir tādi cilvēki, kuri savāca mantas, pieņēma lēmumu un aizbrauca kaut kur. Ne obligāti uz Krieviju, jo tie Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo šeit, viņi nav saistīti ar Krieviju, viņiem nav tur radinieku, nav kur braukt.

Ir situācijas, kas saistītas ar Baltkrieviju, un cilvēki, kas brauc uz turieni. Ir tādi, kas brauc pie saviem bērniem kaut kur Eiropā, kas dzīvo Anglijā. Ir ļoti dažādas situācijas. Un diemžēl ir situācijas, kad daudz cilvēku nomira. Jo spriedze atstāja savu ietekmi uz veselības stāvokli un cilvēki nespēja to izturēt. Ļoti daudz cilvēku nomira…”

Rimma kā Krievijas pilsone bija to daugavpiliešu vidū, kura saņēma vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par izraidīšanu no Latvijas, jo nebija nokārtojusi latviešu valodas zināšanu pārbaudi.

„Es nezināju, ko man darīt, kā rīkoties, kad saņēmu vēsti, ka 1. decembrī man jāpamet Latvija. Valodas eksāmenu es nenokārtoju, mani drīz deportēs un Krievijā man neviena piederīgā nav. Vai būs jādodas uz Pleskavas ārēm? Es pat nevaru izpaust tās emocijas, ko tad piedzīvoju. Bet nolēmu apmeklēt latviešu valodas kursus, lai arī man, kad strādāju, bija otrā latviešu valodas zināšanu kategorija. Diemžēl ar gadiem valoda ir piemirsusies, nebija ar ko komunicēt. Un arī otrreiz kārtojot pārbaudi, es vajadzīgās balles nesavācu. Tagad ir smagi, Krievijas pensija man ir ap 90 eiro, ļoti maza un par visu maksāt, par valodas pārbaudi, par visām vēstulēm, ir neiespējami. Nauda beidzas ļoti ātri.”

Tagad Rimma, kura ir dzimusi Igaunijā, ar Tverjas Karēlijas dzimtas saknēm, pēc otrreizējās latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanas, ir ieguvusi atļauju, kas Latvijā dod iespēju uzturēties vēl divus gadus, lai nostiprinātu latviešu valodas zināšanas.

Rimma, kura ir pārsniegusi 70 gadu slieksni, pēc profesijas ir māksliniece, kura ieprecējās Latvijā. Krievijas pilsonība viņai deva iespēju ceļot bez vīzām un piedalīties Starptautiskās izstādēs un plūkt tur arī laurus. Tagad viņa, zaudējot iztikas avotu, nonākusi Daugavpils biedrības „Rūpes” paspārnē, kas ik nedēļu viņai, tāpat kā citiem, izvadā pārtikas un medikamentu paciņas.

„Tas nav vienīgais, ko mēs vedam un ar ko palīdzam. Ir malka, barība mājdzīvniekiem un medikamenti. Mēs organizējam ziedojumu vākšanu un palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri nonāca grūtībās un kuriem vispār nav naudas. Mēs nolēmām, ka nevaram tam paiet garām. Tāpēc arī žurnālisti atbrauca, lai saprastu, kas vispār notiek.”

Ārvalstu žurnālisti ir bieži viesi Daugavpilī tieši šī Krievijas pilsoņu izraidīšanas jautājumā, šajā reizē tie ir kolēģi no BBC, kurus interesē, kā izdzīvo bez dokumentiem un iztikas palikušie cilvēki.

To vidū ir arī astoņdesmitgadīgā Ludmila no Uzbekistānas, latviešu valodas pārbaudes vecuma dēļ viņai nebija jākārto, bet neziņa, ka jāatjauno uzturēšanās atļauja Latvijā, viņai maksāja pensijas zaudēšanu, kā diabētiķim arī pieejamību medikamentiem uz vairākiem mēnešiem. Tagad dokumenti iesniegti un arī šī sieviete cer uz palikšanu Latvijā. Te viņai dzimuši bērni un citas zemes, kurp doties viņai nav. Līdzīgi kā Rimmai, kuru nepamet biedējošā sajūta sēdēt uz čemodāna un neziņa, ko darīt, ir vai ik nakts murgs.

Latvijā šobrīd ir ap tūkstoti dzīvojošu Krievijas pilsoņu, kuri atšķirībā no šīm divām Daugavpils sievietēm joprojām nav iesnieguši dokumentus uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasīšanai. Un šo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, tā vēl decembra sākumā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze. Līdz šim neviens Krievijas pilsonis no Latvijas vēl nav izraidīts.

Satversmes tiesa šomēnes sāka skatīt lietu par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Lēmums šajā lietā tiks pasludināts februārī.