Globālā pieprasījuma un pandēmijas izraisītā efekta dēļ kopš 2019. gada ievērojami par 20-30% pieaugusi kokmateriālu cena. Ārkārtīgi liels pieprasījums pasaulē ir pēc augstvērtīgas koksnes, kuru izmanto būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – cenas sarukušas šķeldai, skaidai un mizai. Efektu un reizē defektu izjūt visi nozarē strādājošie.

Ražotājiem izdevīgāk produkciju par augstāku cenu pārdot ārvalstīs, līdz ar to vietējā tirgū piedāvājums sarūk. Arī cenas faktors nav mazsvarīgs un to kā defektu izjūt gan koka ēku būvētāji, gan mēbeļu ražotāji. Kādēļ radusies plaisa starp pieprasījumu un piedāvājumu?

Kopš 2019. gada beigām globālā tirgū līdz ar pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara izjaukšanu sāka kāpt atsevišķa sortimenta kokmateriālu cena, kas nu jau ir sasniegusi teju rekorda augstu līmeni. Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka pirmais cēlonis cenu kāpumam meklējams Somijā, kad aizpagājušā gada beigās sākās streiki. No sākuma streikoja darba devēji un pēc tam darba ņēmēji.

“Tā rezultātā tika daļēji izņemts un nekad netika saražots daļa no kokmateriāliem ko vajadzētu saražot. Pieprasījums un piedāvājums tika nojaukts uz abiem galiem. Ja mēs iedomājamies, tad no baļķa puse aiziet dēļos, bet otra puse aiziet šķeldā, skaidrā, mizā. Tad, kad nojauca šo līdzsvaru, proti, nesaražoja dēļus, bet tajā pašā laikā nepatērēja šķeldu un skaidu. Tas noveda pie tā, ka daļai produktu ir ārkārtīgi augsta cena, bet daļu produktu ir grūti realizēt. Piemēram, pusi no baļķa jeb šķeldu un skaidru šobrīd tirgū ir ārkārtīgi grūti realizēt,” skaidro Kristaps Klauss.

Pēc tam nāca Covid-19 izraisītā pandēmija un krīze līdz ar to. Līdz ar to nobijās gan pircēji, gan pārdevēji. Proti, kokmateriālu produkcijas iepircēji pārstāja pirkt un samazināja noliktavās esošo produktu apjomu, bet ražotāji samazināja ražošanas jaudu, līdz ar to vēl apslāpējot ražošanas apjomu.

"Bet Covid-19 krīze vismaz kokmateriālu tirgū izrādījās seklāka, nekā tika sagaidīts iepriekš. Ļoti ātri atjaunojās patēriņš, bet ražošana tam nespēja sekot līdzi.

Piemēram, ASV pagājušā gada decembrī tika sasniegts jauns rekords jaunu māju būvniecībā. Ļoti aktīvs ir arī Lielbritānijas būvniecības tirgus, kas patērē ļoti daudz kokmateriālu," stāstīja LKF izpilddirektors.

Klauss uzsvēra, ka Covid-19 izraisītā krīze nav vienlīdz spēcīga visās nozarēs, līdz ar to ne visiem cilvēkiem šajā laikā ir finansiālas grūtības. Tiem, kuriem ienākumi nesamazinājās, nebija iespēja tērēt naudu pakalpojumos, piemēram, tūrismā un izklaidē. Papildus tam viņi ieguva laiku, kuru veltīt mājokļa labiekārtošanai.