"Deģeneratīvā distopija. Dambrieža cilts". Izstādi ar šādu nosaukumu šodien, 27. jūlijā, atklāj galerijā "Look" Rīgā, kas sevi pieteic kā "laikmetīgās mākslas telpa, kas atbalsta jaunu, spilgtu un neierobežotu radošumu". Spilgts un bez robežām – tieši tāds ir mākslinieka Miķeļa Fišera ceļš mākslā.

Melnbalti kokgrebumi ar briežiem – līdzīgā tehnikā kā izstādē "Netaisnība", par ko Miķelis Fišers saņēma Purvīša balvu. Arī kāda glezna – ragainis un sarkana saule. Citā mākslas darbā sakombinētas vairāki briežu krūšutēli un ragi. Un, visu beidzot, kāds pavisam neparasts koka brieža modelis būrī, kas esot tikai makets četrarpus metrus augstai instalācijai, kas nākamvasar no guļus stāvokļa piecelšoties stāvus kolēģa Andra Eglīša izveidotajā izstāžu parkā "Savvaļa" pie Drustiem.

Fišera futūristiskās fantāzijas, ko jau no pagājušā gadsimta 90.gadiem raisījuši ceļojumi uz Meksiku un acteku kultūras iepazīšana, kā arī dažādi rakstīti avoti, piemēram, armēņu rakstnieka Zaharija Sitčina (Zecharia Sitchin) darbi, ir neizsmeļamas, un viņš arī ar prieku atzīstas ne tikai sazvērestības teoriju kultivēšanā, bet arī lingvistiskās rotaļās, kad jautāju par izstādes nosaukumu – "Deģeneratīvā distopija".

Miķelis Fišers: Tāda vārda laikam nemaz nav, es to pats radīju. Distopija ir antiutopija. Deģeneratīvā – šie kulta priekšmeti imitē kādas parādības ārējo veidolu, bet ne funkciju.

Izstādē ir dažādos periodos radīti brieži. Grebumi uz Meksikas ceļojumos iegūtiem skuju koka dēlīšiem izsapņoti okeāna krastā, objekts no brieža formas sienas pulksteņa un dekoratīviem pudeļu korķiem ar briežu galvām kā rotaļājoties tapis jau gadsimtu mijā.

Fišers strādā arī scenogrāfijā, viņam arvien paticis veidot precīzus maketus. Apmeklētāji varēs apskatīt arī uz pergamentiem veiktus rasējumus. Eksperimentālās "Look" galerijas saimnieks Raivis Alksnis, kurš to kopā ar domubiedriem izveidoja pirms četriem gadiem, atzīstas, ka Fišera mākslā iemīlējies Venēcijas biennāles mākslas izstādē un Cēsu mākslas festivālā, taču šai izstādei uzdrošinājies viņu uzrunāt tikai, studējot kuratora darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Fišers māca gleznošanu un kompozīciju.

Bet Miķelis Fišers, kura gleznojumi pavasarī bija aplūkojami Kuldīgas mākslinieku rezidenču galerijā, stāsta, ka aktīvu izstāžu darbību tuvākajā laikā neizvērsīs, jo sācis gatavotoes lielajai izstādei Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, ko atvērs pēc trim gadiem. Turklāt viņa sazvērestības teorijas, arī visdrosmīgākās, brīžiem nobālot iepretim pasaulē noteikošajam.