2022. gada februārī Latvijā tika ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Šobrīd vismaz reizi mēnesī vai biežāk depozīta iepakojumus nodod jau 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet kopumā depozīta sistēmu izmanto 94% Latvijas mājsaimniecību. Tā liecina uzņēmuma „Depozīta Iepakojuma Operators” jaunākais pētījums. Neapmierināti ar depozīta sistēmu joprojām ir mazo veikalu īpašnieki, bet atzīst – ja veikalā netiek pieņemts depozīta iepakojums, pircēji priekšroku dod veikaliem, kur dzērienu iepakojumu pieņem.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators loģistikas un infrastruktūras direktors Gatis Galejs vērtē, ka depozīta dzērienu iepakojuma nodošana Latvijā jau kļuvusi par paradumu un katrs Latvijas iedzīvotājs nodevis taromātā vidēji 300 dzēriena iepakojumus. Galvenais iemesls, protams ir iespēja atgūt depozīta maksu - 10 centus, bet iedzīvotājiem svarīga ir arī tīra apkārtējā vide.

Kopš pērnā gada decembra, nododot dzēriena iepakojumu taromātā, depozītu var arī ziedot trīs labdarības mērķiem un jau vairāk nekā 300 000 eiro novirzīti dažādiem ziedojuma mērķiem.

Depozīta iepakojums jāpieņem lauku veikalos, kuru platība ir vismaz 60 kvadrātmetri. Veikalu tīkla „Lats” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis stāsta, ka viņa pārziņā ir vairāk nekā 480 veikali, no tiem 70% ir tieši mazie veikali. Tirgotājus nepamierina gan 2,5 centi, ko šobrīd maksā par dzēriena iepakojuma pieņemšanu, gan tas, ka mazos veikalos pārdevējai jāveic papildus darbs.

Raimonds Okmanis arī stāsta, ka pilsētās mazajiem veikaliem depozīta iepakojums nav jāpieņem, bet iedzīvotāji dzēriena iepakojumu nes uz lielveikaliem, un, tā kā čeku par nodoto iepakojumu var atprečot lielveikalā, iedzīvotāji retāk apmeklē mazos veikalus. Līdzīgas tendences novērojis arī SIA Depozīta Iepakojuma Operators loģistikas un infrastruktūras direktors Gatis Galejs, kurš stāsta, ka ir mazie veikali, kas paši piesakās pieņemt depozīta iepakojumus.

Eiropā ir valstis, piemēram, Somija un Dānija, kur depozīta iepakojums obligāti jāpieņem visiem mazumtirgotājiem, savukārt, Zviedrijā un Nīderlandē tirgotāji to dara brīvprātīgi, jo juridiska pienākuma pieņemt taru nav.