Ierakstu sērija “Malduguns” pētām, kā dezinformācija mūs sasniedz pa neierastiem kanāliem, un šis ieraksts ir veltīts dezinformācijas un reliģijas tēmai.

Šā gada 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukuma laikā Kijivā cieta Ukrainas lielākā bērnu slimnīca. Nākamajā dienā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome sasauca ārkārtas sapulci, kurā šis uzbrukums tika raksturots kā kara noziegums un rupjš starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums. Nosodījumu izteica ne tikai politiskie, bet arī garīgie līderi. Pasaules Baznīcu padomes ģenerālsekretārs Džerijs Pillajs arī raksturoja šo uzbrukumu kā acīmredzamu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu.

Paziņojumā teikts: “Pasaules Baznīcu padome uzsver, ka visi tie, kas vēršas pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, to dara, pārkāpjot svarīgākos tiesību, ētikas, morāles un reliģijas principus. Šajā brutālajā karā, ko izraisījis Krievijas nelikumīgais un amorālais iebrukums Ukrainā, civiliedzīvotāji ik dienu cieš no tā sekām. Arī Krievijas civiliedzīvotāji cieš no šī nežēlīgā konflikta sekām. Lai novērstu vēl lielāku asinsizliešanu un iznīcību, visi šādi pārkāpumi ir jāpārtrauc un karam ir jābeidzas.”

Pasaules Baznīcu padome ietver 352 baznīcas no vairāk nekā 120 valstīm. Jau pāris mēnešus iepriekš, aprīlī, padome pauda bažas par Krievijas patriarha Kirila vadībā apstiprināto dokumentu “Krievijas pasaules tagadne un nākotne”. Tajā ir norādīts, ka speciālā militārā operācija Ukrainā, kā to dēvē Kremlis, ir “svētais karš”, jo Krievija tādējādi pasargājot pasauli no Rietumiem, kas esot krituši sātanismā. Lai arī bieži ir ierasts domāt, ka garīgā un laicīgā vara ir šķirtas, kā nākas, ka Krievijas pareizticīgās baznīcas jeb Maskavas patriarhāta augstākā garīdzniecība runā Kremļa mēlē?

Lūkojoties pēc skaidrojuma par Krievijas pareizticīgās baznīcas un Kremļa sazobi, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes zinātniskais asistents doktors Ņikita Andrejevs, kurš specializējas teoloģijas studijās, stāsta, ka pareizticība ir īpaša ar to, ka viena no tās tradīcijām, dēvēta par “simfoniju”, paredz labas attiecības starp baznīcu un valdošo varu. Domājot par pašreizējo situāciju un iemesliem, kāpēc Maskavas patriarhāts atbalsta karu Ukrainā pat tad, kad citi garīgie līderi to nosoda, Andrejevs norāda, ka liela daļa vadošo garīdznieku, tāpat kā Putins, ir strādājuši Valsts drošības komitejā, un baznīca ir tikusi kontrolēta jau gadiem.