Mums patīk saukt sevi par “zemi, kas dzied” un lepoties ar tūkstošgalvīgu dziesmu svētku kopkori, bet ko koristiem iesākt laikā, kad klātienē uz nezināmu laiku vairs nedrīkst satikties? Kordziedāšanai, kas pašos pamatos paģēr muzicēšanu kopā, pašlaik nākas meklēt jaunus un radošus veidus, kā kaut daļēji kompensēt ierasto mēģinājumu procesu.

“Pati mūsu būtība – būt kopā un darīt lietas kopā – tagad ir izjaukta. Tāpēc ir jāmeklē pilnīgi jauni, citi veidi, kā būt kopā,” saka diriģents Valdis Tomsons, kura vadītais koris “Juventus” viens no pirmajiem internetā publicēja daudzgalvainu video, kurā koristi katrs pie sava datora kopīgi dzied.

“Mēs izdomājām, ka varētu likt koristiem katram no savām mājām iedziedāt mūsu mīļāko dziesmu – Māra Šverna “Mans zirgs”. To arī izdarījām, salikām kopā, ielikām soctīklos, cilvēkiem patika. Tā bija ļoti jauka pieredze, kas arī koristiem deva emocionālu pacēlumu, jo tā dziesma mums ir ļoti mīļa, un mēs viens otram sākam arvien vairāk pietrūkt,” stāsta diriģents un piebilst – viss ir atkarīgs no radošuma un gribas darboties, un kora “Juventus” dzīve noteikti neesot apstājusies. Viņi plāno turpmāk vismaz reizi nedēļā tikties interneta platformā “Zoom”, lai vismaz attālināti viens otru redzētu, parunātos un arī veiktu dažus kopīgus elpošanas vingrinājumus.

Līdzīgu attālinātu dziesmas ierakstu pašlaik organizē arī koris “DeCoro”, ko vada Kristiāna un Pēteris Vaickovski.

Interesantu veidu, kā turpināt mēģinājumus, atradis Saulkrastu koris “Anima”, kas ideju aizguvis no kāda Amerikas latviešu draugu kora. Visi 40 dziedātāji divreiz nedēļā vakaros tiekas jau pieminētajā aplikācijā “Zoom”, bet dalās pa grupām – soprāni, alti, vīru balsis.