Starptautiski atzītā, Latvijā dzimusī fotogrāfe Diāna Tamane sistemātiski un oriģināli dokumentē savu ģimeni - māti, tēvu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu: no tapetēm istabās līdz radinieku ādas fotogrāfijām, asinsspiediena mērījumu pierakstiem. Bet jaunajā izstādē „Pusmīlestība”, kas līdz 23.jūlijam skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, siltumnīcās uzņemtos attēlos starp augiem stāv viņas mazā māsa.

„Half-Love.” „Pusmīlestība”. Tā fotogrāfe Diāna Tamane spēlējas ar vārdu „pusmāsa”, Rīgas Fotogrāfijas biennāles personālizstādi Latvijas Fotogrāfijas muzejā veltot viņai. Pie sienas līdzās fotogrāfijām ierāmēts arī kāds rakstisks vēstījums.

Mīļā Elīna, pēdējoreiz Kursīšos vaicāji, vai vēstuli tev rakstīšu angliski. Tu arī jautāji, cik ilgi tevi turpināšu fotografēt. Atbildēju – līdz tev būs 18. Vai, iespējams, kamēr vien es dzīvošu. Vai drīkst? Jautāju? Jā, tu teici (..) Šī ir vēstule tev. Bet arī man pašai.

Māsu no tēva otrās laulības, kurai tagad ir 14 gadi, Diāna Tamane sāka dokumentēt, kad viņa piedzima. Vietā, kas arī viņai pašai ir mīļa, un kur viņa pati pavadīja savas bērnības vasaras – Kursīšos Vidzemes jūrmalā.

Absolvējusi Tartu Mākslas koledžu un LUCA School of Arts Briselē, kā arī maģistrantūru Ģentē, Diāna Tamane tagad dzīvo un strādā Igaunijā. Latvijā ierodas vasarās. Viņa ir starptautiski atzīta fotogrāfe, personālizstādes bijušas Vācijā, Francijā, Beļģijā, Ķīnā, bet pirmā grāmata "Flower Smuggler" ("Puķu kontrabandiste") pirms trim gadiem uzvarēja prestižā Francijas festivāla "Recontres d’Arles" konkursā autorfoto albumu kategorijā.

„Pusmīlestība” Latvijā Tamanei ir ceturtā personālizstāde. Iepriekš viņa daudz izmantoja radu uzņemtos attēlus, veicot gandrīz antropoloģisku pētījumu par fototradīcijām ģimenē. Iepriekšējā izstādē ISSP galerijā rādīja mammas, tālbraucēju šoferes Tatjanas Burbo zīmējumus un video. Šoreiz apskatāmi tikai viņas pašas darbi.

Mēs šajos attēlos redzam pusmāsu attiecības, saka izstādes kuratore Evita Goze, redzam, ka abām ir izveidojusies noturīga saikne, kas šķirtajās ģimenēs ne vienmēr notiek. Un fotogrāfija ir vēl viens veids, kā to stiprināt.

Arī izstādes atklāšanā sastaptā Helsinku modernās mākslas muzeja Kiasma galvenā kuratore Sara Hakli runā par šī fotonotikuma psiholoģiskajiem aspektiem.

Diānu Tamani izstādē „Pusmīlestība” vēl varēsim sastapt 1. jūnija vakarā, kad tās apmeklētājiem paredzēta kopīga pastaiga ar viņu un kuratori Evitu Gozi.