Rīgas dome galvaspilsētā apzinājusi 355 iespējamās vietas bumbu patvertņu veidošanai. Apzināts arī dzīvojamais fonds, kas varētu būt piemērots drošu telpu ierīkošanai, jo bumbu patvertnes tika plānotas jau pirmskara daudzdzīvokļu mājās, Staļina laiku ēkās un arī atsevišķu sēriju paneļu mājās. Pagaidām gan valstī trūkst likumdošanas, kas noteiktu, kur patvertnes atradīsies nākotnē – jaunajos projektos vai tiks pielāgotas vai atjaunotas jau esošajās ēkas. Jaunos projektus prasības par patvertņu ierīkošanu var sadārdzināt par vismaz 10%.

Uzņēmuma "Būvinženieru konstruktoru birojs" valdes loceklis Aldis Grasmanis vērtē, ka valstī nepieciešama gan vienota koncepcija par civilo aizsardzību, gan likumdošana, kas nosaka, kādās ēkās un cik patvertnes nepieciešamas.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis vērtē, ka patvertņu izbūve jaunajos projektos tos sadārdzinās par vismaz 10% un tas nozīmē, ka dzīvokļus jaunās mājās varēs atļauties vēl mazāk iedzīvotāju nekā līdz šim.

Domājot par patvertnēm, jāņem vērā arī citu valstu pieredze un par to turpina "Būvinženieru konstruktoru birojs" valdes loceklis Aldis Grasmanis.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis aicina patvertņu jautājumu vērtēt ilgtermiņā.

Ekonomikas ministrija jau pērn sāka uzsāka darbu pie jauna būvnormatīva patvertņu būvniecībai. Tā tālāka virzība apturēta uz laiku, līdz Ministru kabinetā tiks izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”. Savukārt Ekonomikas ministrijai patvertņu būvnormatīva projekts jāiesniedz valdībā līdz nākamā gada 31. maijam