Šodien, 19. decembrī, sākas Latvijas sabiedrisko mediju labdarības maratona „Dod pieci” piektā diena. Akcijas laikā ikviens aicināts ziedot naudu organizācijām, kuras sniedz palīdzību riska jauniešiem – tiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ zaudējuši savā dzīvē pozitīvu orientieri.

Labdarības maratona „Dod pieci” devīze šogad ir "Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt". Vēl bez tā, ka akcijā līdz šim jau saziedoti gandrīz 140 tūkstoši eiro, kurus atvēlēs organizācijām, kuras spēj un prot sniegt atbalstu „neredzamajiem jauniešiem”, labdarības maratons ir palīdzējis gan pamanīt šos jauniešus, gan pašu problēmu, kuru līdz šim ir bijis ļoti ērti neredzēt. Bet mēs īsti nevaram atļauties ignorēt kādu iedzīvotāju daļu, jo demogrāfiskā situācija Latvijā ir tik slikta, kāda tā nav bijusi pat kara gados, un, ja uzskatām sevi par demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību, tad pat šāds iemesls nav vajadzīgs, jo jebkurš cilvēks ir svarīgs un vērtīgs.

Stikla studijā Doma laukumā pie DJ Toma Grēviņa šajās dienās ir bijis ļoti daudz viesu, uzklausīti arī jauniešu dzīvesstāsti, bet, manuprāt, esenci par to, kāpēc „neredzamo jauniešu” problēma attiecas uz ikvienu no mums, pirms dažām dienām sniedza Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa.

„Vajadzētu arī katram paskatīties uz sevi individuāli, bet [arī] uz sabiedrību kopumā: mēs bērnus sodām, mēs neredzam, kāpēc viņi tā rīkojas, kur tā problēma rodas, un mēs viņus labāk izolējam, kad problēmas ir samilzušas. Tāpēc tas darbs, kas mums visiem ir priekšā, ir radīt jaunu sistēmu, kurā bērniem mēs palīdzam pēc iespējas agrāk, lai viņi varētu pārvarēt šķēršļus un iekļauties sabiedrībā. Ļoti svarīgi ir mainīt domāšanu sabiedrībā kopumā, tādēļ ka institūcijas, kuras ir atbildīgas par atbalsta sniegšanu bērniem, – tie esam mēs paši; cilvēki, kas tur strādā, nāk no sabiedrības. Kamēr paši neradīsim citus principus un ideālus, kā mēs gribam rīkoties ar jauniešiem un bērniem, tikmēr pārmaiņas nenotiks.”