“Dzintargaisma” - Brīvdabas muzejā aplūkojama izstāde par Latvijas skaisto pusdārgakmeni

Līdz pat 18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Brīvdabas muzeja rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde “Dzintargaisma”. Tas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Ekspozīcija sastāv no daudzām rotām, kas veido pārskatu par dzintaru no tā vēstures līdz pat mūsdienām.

“Ja mēs paskatāmies šajās rotās, dažiem priekšmetiem ir forma pilnīgi saglabāta, bet ja tajā skatāmies, tad tur jau ir apstrādāts un veidota forma tai krellītei.”

Izstādē “Dzintargaisma” redzamas visdažādākā veida dzintara rotas – saktas, kniepķeni, krelles, kuloni un rokassprādzes, kas datētas no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām. Rotas glabātas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā, privātkolekcijās, kā arī veidotas mūsdienās, ko darinājuši Tautas lietišķās mākslas studiju "Kursa" un "Zītars" meistari un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi.

Turpina Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte un izstādes kuratore Linda Rubena.

“Latvijā un arī pasaulē tas tiek saukts par saules akmeni. Tā pozitīvā enerģija, siltums, kas nāk caur dzintaru kā materiālu, – jo dzintars nekad nebūs auksts, tas ir silts. Dzintars pieņem cilvēka temperatūru, ja mēs lietotu kādu dārgakmeņu vai akmeņu krelles vai rotas – tās ir vēsas.”

Dzintars Baltijas jūras baseinā veidojies daudzu miljonu gadu senā pagātnē, pārakmeņojoties skuju koku sveķiem. Ir trīs veidu dzintari – dzeltenais caurspīdīgais un necaurspīdīgais un baltais necaurspīdīgais. Dzintara struktūru, caurspīdīgumu un krāsu nosaka tā ķīmiskais sastāvs un tajā ietvertie gāzes burbulīši – dzeltenā caurspīdīgā dzintara tonis variē no medus dzeltena līdz salmu dzeltenam, dzeltenajam necaurspīdīgajam ir vaska krāsa, bet baltajam necaurspīdīgajam raksturīgi baltie toņi, tāpēc to dēvē arī par kaula dzintaru.

Baltijā dzintaru sāka apstrādāt vēlajā akmens laikmetā gan iejūras, gan iekšzemes apmetņu iedzīvotāji. No dzintara, to apskaldot ar krama rīkiem, griežot, urbjot, pēc tam ar smilšakmeni slīpējot un pulējot, izgatavoja savdabīgas rotaslietas – pogas, ripas, riņķus, krelles, trapecveida un citu formu piekariņus, kā arī cilvēku un dzīvnieku figūriņas. Savulaik dzintaru izmantoja arī maiņas sakaros.

Baltijā dzintars ir vienīgais iegūstamais pusdārgakmens, saukts arī par saules akmeni, dzītaru un zītaru, tāpēc arī jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Latvijas teritorija dēvēta par Dzintarzemi jeb Zītara zemi, bet Baltijas jūra par Dzintarjūru.